Šis arī attiecināms uz gadījumiem, kad droni ielido lidostu teritorijās, vai pārkāpj kaut kādas teritoriālas robežas, kuras pats cilvēks, jeb attālinātais pilots nav pārkāpis, bet tā lidaparāts ir, tāpēc ir nācies lasīt, ka kaut kur pat trenē plēsīgos putnus (ērgļi, vanagi), lai tie ķertu šos BPLA, lai netiktu traucēta gaisa kustība.
Manas rekomendācijas ir straujākiem soļiem iet pretī šīm tehnoloģijām, kā arī atsaukties uz piedāvāto potenciālu dažādās jomās Latvijas sabiedrībai, un arī Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmijas (RTA) izglītojamajiem it īpaši, tiem, kuri apgūst mehatronikas programmu.
Nobeigums
Pēc maniem uzskatiem, pētījuma mērķis ir sasniegts, jo ir apzināti gan galvenie lauki, kur šobrīd šīs dronu tehnoloģijas attīstās, gan apzināti potenciālie virzieni, kur šīs tehnoloģijas varētu virzīties un attīstīties arī turpmāk.
Es uzskatu, ka šis pētījums varētu tikt turpināts, dziļāk izpētot Latvijas konkrēto situāciju, un to kā mūsu vidē tiek izmantoti droni, un to, kā tie varētu tikti integrēti reģionālajai attīstībai, un, iespējams, pat izmantojot RTA resursus. Es domāju, ka potenciālam esot, tas ir jāizmanto, un, veicot padziļinātu ekonomisko analīzi, kas būtu balstīta uz reģiona īpatnībām, kas varētu būt tieši Latgales reģions, varam veikt pat stratēģisko plānošanu ar to, kā droni varētu uzlabot dzīves apstākļus un ekonomisko situāciju šeit vai arī citviet.
Nobeigumā tikai piebildīšu, ka, perspektīvām esot, tās ir jāizmanto, un jāveic papildus pētnieciskie darbi šajā jomā, sadarbojoties ar citām studiju programmām un varbūt pat augstskolām.
…