Dzimtes stereotipi un to atspoguļojums masu medijos

Secinājumi
• Stereotipi iesakņojas jau agri cilvēka dzīvē. Parasti meitene spēlējas ar lellēm, bet zēns – ar mašīnām. Bērni kopš mazotnes spēj noteikt dzimumu lomu atšķirības. Jau bērnībā tiek radīta plaisa starp šīm dzimtēm.
• Jāsecina, ka dzimuma stereotipus, kurus reproducē masu mediji ir dažādi. Sieviete un vīrietis tiek parādīts ar stereotipiskām īpašībām. Sieviete – runātīga, empātiska, reliģioza, maiga un lēnprātīga, klusa un mierīga, taktiska, savukārt vīrietis – tiešs, aizbildniecisks, konkurējošs, agresīvs, ambiciozs, nekad neraud, piedzīvojumu meklētājs, rīkojas kā līderis, viņš ir priekšnieks sievietei, spējīgs atšķirt sajūtas no idejām. Sievietes labāk nekā vīrieši uztver ķermeņa valodu, viņas biežāk smaida, un viņām ir izteiktāks vizuālais kontakts, nekā vīriešiem. Vīriešiem ir lielāka personiskā telpa, ekspresīvākas ķermeņa kustības un pozas. Vīrieši visumā ir agresīvāki nekā sievietes, bet tikai fiziskā ziņā. Vārdos sievietes var būt daudz agresīvākas nekā vīrieši.
• Dzimumu stereotipi saistīti ar dzimumu nevienlīdzību. Sieviešu portretējums medijos ir mainījies ļoti maz: tas ir stereotipisks un neprecīzs, ar aizspriedumiem un neiecietīgs pret sievietēm. Sievietēm var būt atšķirīgi uzskati, bet tiesībām uz savu bērnu ir jābūt vienādām ar vīrieti.
• Stereotipi par sievietēm un vīriešiem lielākoties ir tradicionāli un tie tiek no jauna tradicionalizēti, konstruējot politiku kā vīriešu (dzimtes) sfēru, tādējādi netieši ievietojot sievietes kā dzimti mājās, privātajā sfērā.
• „Vidējam „ Latvijas vīrietim atbilst raksturojums – viņš ir galvenais apgādnieks ģimenē, pienākumi mājās gulstas uz viņa pleciem, viņam ir attīstīta loģiskā domāšana, savukārt „vidējai” Latvijas sievietei atbilst raksturojums – pienākumi mājās gulstas uz viņas pleciem, viņa ir uzņēmusies galveno atbildību par ģimeni.
…