Secinājumi
Kā norāda Tonijs Bušs, kopš 1970. gadiem teorētiķi ir pakāpeniski sapratuši, ka formālie modeļi ir "labākajā gadījumā daļēji un sliktākajā gadījumā - nepietiekami" (Chapman, 1993, kā minēts Bush, 2011,193). Tonijs Bušs un Dāvids Middelvods (Tony Bush; David Middlewood, 2005) uzsver koleģialitātes- komandas darba nozīmīgumu organizācijā, minot 12 ieguvumus no tā, ka izglītības iestāde darbojas komandas darbā, autore uzsvērs dažus no tiem: 1) komandas darbs ir noteicošais mērķu noteikšanā; 2) komandas darbs motivē, atbalsta darbiniekus, līdz ar to tas mazina stresu, līdz ar to uzlabojas darba kvalitāte; 3) Komandas darbs palīdz pedagogiem mācīties vienam no otra. (Tony Bush and David Middlewood, 117, 118).
Tātad var secināt, ka efektīva vadītāja modelis izglītības iestādē ir tāds, kurš izmanto efektīvu vadīšanas modeli, kas veicina skolas kopējo sadarbību, mijiedarbošanos un attīstību. No sešiem Tonija Buša vadīšanas modeļiem, optimālākais ir koleģiālais, kurš sevī ietver sadarbības balstītu vadīšanas modeli, uzticēšanos darbiniekiem un pilnvaru deliģēšanu. Skola ir kā mikroorganisms, kurš atkarīgs no ikkatra orgāna funkcijām, lai tas varētu darboties kā veselums. Tādēļ, lai skola spētu virzīties uz attīstību, nepieciešama lēmumu pieņemšana, kas ir balstīta koleģiālajās idejās, kopīgi lemjot par nepieciešamajiem resursiem, attīstības virzieniem utt. Vadītājs darbojas efektīvi, ja spēj nodrošināt darbinieku sadarbību, atbalstu un veiksmīgi koordinēt procesus. Vadītājs vada personālu tā, lai cilvēki nejustu vadītāja spiedienu, pavēles utt. Vadītājam jāpieņem, ka viņa personāla komanda ir profesionāla, lemtspējīga, atbildīga un objektīva. Uzticēšanās ir koleģiālā modeļa pamatā. Tādēļ autore secina, ka koleģiālais vadīšanas modelis ir efektīva vadītāja modelis izglītības iestādē.
…