Tēmas izvēles pamatā bija autoru interese par pašreiz īpaši aktuālo tēmu – Eiropas Savienību, Eiropas Monetāro Savienību un Eiropas Vienoto Valūtu – eiro. Kā zināms, arī Latvija ir uzsākusi sarežģīto un grūtībām pilno ceļu uz Eiropas Savienību un NATO, tādēļ autoriem bija īpaši interesanta Eiropas Monetārās Savienības, eiro idejas kā tādas, eiro ieviešanas un ar to saistīto problēmu izpēte.
Autori piecās nodaļās ir centušies atbildēt uz jautājumu, kas ir eiro, izskaidrot Eiropas vienotās valūtas būtību, snieguši ieskatu Eiropas Monetārās Savienības vēsturē, izklāstījuši speciālistu izteiktās prognozes par EMS un eiro attīstību un izaugsmi, kā arī atspoguļojuši patiesos notikumus un radušās problēmas eiro pirmajās dienās. Protams, nav aizmirsta arī jaunās valūtas ietekme uz kredītiestādēm un vienkāršajiem patērētājiem kā eiro zonas un Eiropas Savienības valstīs, tā arī Latvijā. Darbā ir iekļautas 15 tabulas un 11 attēli, neskaitot pielikumus.
Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba tematu globālais raksturs reizē gan sarežģīja, gan arī atviegloja autoru darbu. Plusi bija tādi, ka eiro ieviešana norisinājās burtiski visu mūsu acu priekšā, kas kalpoja par iemeslu informācijas plašajai pieejamībai. Tomēr šī priekšrocība reizē bija arī traucēklis, jo nav viegli orientēties tik milzīgā informācijas klāstā, kas lielākoties ir “izkaisīts” pa visdažādākajiem preses izdevumiem. Tieši preses izdevumi – laikraksti, žurnāli u.c. periodika – bija autoru izmantotās literatūras pamatā.
Pirmkārt, tā ir vispārējas maiņas, apgrozības un maksāšanas līdzeklis. Nauda ir universāla “prece”, kuru iespējams iemainīt pret jebkuru citu preci vai pakalpojumu. Ja nebūtu naudas, piemērota maiņas darījuma partnera atrašana varētu sagādāt problēmas, piemēram, situācijā, kad lauksaimnieks, kurš audzē kartupeļus, vēlas iegūt savā īpašumā automašīnu “Mercedes” vai biļeti uz operu, varbūtība, ka viņam tas izdosies, ir visai niecīga. Nauda palīdz cilvēkiem apmainīties ar precēm ātrāk un ērtāk.
Otrkārt, ar naudas palīdzību iespējams iegādāties un salīdzināt pilnīgi atšķirīgas lietas. Kā piemēru varētu minēt friziera pakalpojumus un rakstāmgaldu. Kā gan varētu noteikti apgalvot, ka sērkociņi ir lētāki par kompaktdiskiem, ja nebūtu kāda vienota etalona – naudas – , pēc kura salīdzināt?
Treškārt, nauda kalpo arī kā bagātību saglabāšanas un uzkrāšanas līdzeklis. Mūsdienās gandrīz katram ir konts bankā gan tādēļ, lai uzglabātu ietaupījumus, gan arī lai atvieglotu iepirkšanos (elektroniskās operācijas), algas saņemšanu u.t.t.
1.2. Eiro būtība
Kolektīvas valūtas attiecas uz mūsu gadsimta otrās puses starptautiskām inovācijām. 1999.gada 1.janvārī, pabeidzot starptautisko projektu, tika apvienotas vairākas kultūras, ekonomikas un politikas ziņā atšķirīgas Eiropas valstu valūtas, radot vienotu ekonomiku un monetāro sistēmu – Eiropas Monetāro Savienību (EMS) ar kopīgo Eiropas valūtu – “eiro”. EMS ir kā laboratorija, kur izstrādā integrācijas procesa modeļus un mehānismus. No 1979.gada Eiropas Kopienas ietvaros sāka veidoties Eiropas valūtas sistēma (EVS).
EVS uzdevumi ir panākt inflācijas samazināšanos dalībvalstīs un uzturēt to valūtu kursu stabilitāti (piemēram, aizsargāt Eiropas Monetāro Savienību no dolāra kursa asu lēcienu sekām). Eiropas valūtas sistēmas darbības mehānisms paredzēja vienotas norēķinu vienības – ekiju (ECU) izmantošanu. Nosaukums atgādina 13.gadsimta Francijas monētu, bet patiesībā ECU ir saīsinājums no European Currency Unit (Eiropas Valūtas Vienība angļu val.). 1995.gadā EMS no ekija pārgāja uz eiro (EURO). Eiro ir salikta valūta, ko veido Eiropas Monetārās Savienības valstu nacionālo valūtu grozs, pie tam katras nacionālās valūtas īpatsvars grozā ir atkarīgs no valsts “īpatsvara” kopējā bruto produktā un savstarpējā tirdzniecībā. Uz valūtas groza pamata veidojas arī Eiro vidējais kurss. Eiro attiecība pret ASV dolāru tika plānota, ka 1 eiro būs ekvivalents aptuveni 1,2 ASV dolāriem.
Visas nacionālās valūtas EVS saistītas savā starpā pa pāriem, veidojot valūtas režģi. Ko tas nozīmē? Pieņemsim, ka vācu markas kurss pret Francijas franku ir 1 DM par 3 Fr. Pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē nacionālās valūtas kurss var atkāpties no fiksētas attiecības. Svārstības robežās ± 2.25% ir pieļaujamas. Bet ja, piemēram, franka kurss attiecībā pret marku sasniegs savu zemāko robežu (t.i. kļūs vienāds 3.07 Fr par 1 marku), tad abu pušu uzdevums būs atturēt franku no lejupslīdes.
ES Centrālās bankas ir saistītas savā starpā ar stop-vienošanām (tās ir starpbanku vienošanās par nacionālo valūtu pārdošanu un pēc tam to iepirkšanu atpakaļ). Francijas Centrālā Banka sāks vācu markas pārdošanu (palielināt tās piedāvājumu tirgū), bet Vācijas Centrālā Banka – attiecīgi franku iepirkšanu (stimulējot Francijas valūtas pieprasījumu). Atkāpes no šiem noteikumiem skar Lielbritānijas sterliņu mārciņu, Portugāles eskudo un Itālijas liru, šīm valūtām kursa svārstības ir pieļaujamas robežās ±6%.
Centrālais kurss un “pāru” kursi ir fiksēti, bet pakļaujas sistemātiskai pārskatīšanai, kas risinās Eiropas Komisijas, kas ir Monetārās Savienības izpildorgāns, sēdēs. Eiro zonas valstu nacionālo valūtu fiksētos kursus gan savā starpā, gan pret eiro skatīt 1. un 2. tabulā.
Var rasties jautājums – kāpēc ir nepieciešama vienota valūta? Atbildes pamatideja varētu skanēt sekojoši: “Ir vajadzīga lielas un stabilas ekonomiskas zonas izveide, jo “vecais kontinents” tikai tādā veidā arī turpmāk būs spējīgs konkurēt ar Ameriku un Āziju”.7
Pirmkārt, vienotas valūtas ieviešana paver jaunu brīvības pakāpi kapitāla un finansu pakalpojumu plūsmām Eiropā, jo tiek būtiski samazināts valūtas maiņas kursa risks un līdz ar to arī valūtas maiņas kursu svārstību novēršanas (hedging), kā arī transakciju izdevumi, turklāt vienkāršojas savstarpējie norēķini. Vienotas valūtas apstākļos uzņēmējiem ir vieglāk plānot savu ilgtermiņa darbību.
Otrkārt, iepriekš minētie faktori veicina arī Eiropas iekšējās tirdzniecības attīstību. Zūd valūtas maiņas nepieciešamība, un tas palielina starpvalstu tirdzniecības apjomu.
Treškārt, vienotas valūtas ieviešana ļauj uzņēmējiem un privātpersonām precīzi salīdzināt preču un pakalpojumu cenas ES valstīs. Līdz ar to pastiprinās konkurence, kas stimulē ražošanas efektivitātes paaugstināšanos, tātad ieguvēji ir gan uzņēmēji, gan arī patērētāji. Sevišķi būtiski vajadzētu pieaugt konkurencei finansu pakalpjumu sfērā, nojaucot barjeras starp Eiropas pašlaik visai segmentētajiem noguldījumu, aizdevumu, vērtspapīru, maksājumu un citu finansu pakalpojumu tirgiem.
Ceturtkārt, ir paredzēts izveidot lielu, cerams, ekonomiski spēcīgu zonu ar lielu eiro denominētu valdības vērtspapīru tirgu, kurš pēc saviem apjomiem, efektivitātes un starptautiskā nozīmīguma varētu konkurēt ar ASV vērtspapīru tirgu.
Kopumā tas veicinātu “dziļāku”, likvīdāku, konkurētspējīgāku un efektīvāku finansu tirgu attīstību, kas savukārt piesaistītu lielāku investīciju apjomu. Firmām plašāka investoru loka apstākļos paveras iespējas piesaistīt lētāku finansējumu, līdz ar to samazinātos to darbības izdevumi. Tās būtu ieinteresētas iegūt kredītreitinga novērtējumus un emitēt vairāk eiro denominētu obligāciju, veicinot Eiropas obligāciju tirgus attīstību. Tomēr jāatceras, ka joprojām saglabāsies atšķirības ES valstu nodokļu, dažādo regulējošo normatīvu un uzskaites praksē, līdz ar to nav gaidāms, ka dažādo EMS dalībvalstu valdību un privātā sektora emitētajiem vērtspapīriem būs vienādas cenas.…
