SECINĀJUMI
Izpildot darba uzdevumus un sasniedzot darba mērķi, autorei ir radušies šādi secinājumi:
1. EKT kompetencē ietilpst prejudiciālo nolēmumu sniegšana pēc nacionālo tiesu lūguma, ES institūciju izdoto tiesību aktu pārskatīšana, prasību izskatīšana pret dalībvalstīm, apelācijas prasību izskatīšana, pagaidu situācijas noregulēšana, sankciju uzlikšana.
2. EKT nav uzskatāma par tiesību radošu institūciju. Tās mērķis ir iztulkot esošās ES tiesību normas un sekot, lai šī iztulkošana ES būtu vienveidīga. EKT tiesu nolēmumi ir uzskatāmi par tiesību avotu un ir izmantojami kā pamats kādu tiesību vai pienākumu nodibināšanai.
3. EKT tiesu prakse Eiropas tiesībās ir bijusi ļoti nozīmīga, jo tieši ar tās darbību ir attīstījušies būtiski ES tiesību principi. Tieši tiesa ir bijusi tā, kas veicinājusi darbinieku tiesību nostiprināšanos un cīnījusies ar dažādajiem diskriminācijas veidiem. Tāpat gadījumos, kad ES tiesību normas nav atbildušas laikam un garam, EKT ir veikusi korekcijas izmantojot dažādas interpretācijas metodes, lai panāktu taisnīgu rezultātu un atbilstību augstākajiem EK mērķiem.
4. EKT, taisot spriedumus, visbiežāk izmanto sistēmisko un teleoloģisko iztulkošanas metodi un lietas skata ES tiesību mērķu kontekstā, līdz ar to daudzas normas tiek iztulkotas atbilstoši tiesību attīstības tendencēm, ievērojot gan politisko, gan ekonomisko nepieciešamību.
5. EKT ir būtiski paplašinājusi pamattiesības, kas minētas EK līgumā un kas saistītas, piemēram, ar personu brīvu pārvietošanās tiesību, paplašinot brīvu pārvietošanos no darbaspēka līdz personām.
…