Eiropas zaļais kurss. Tas nav tikai abstrakts nosaukums kādam vides aizstāvības virzienam, tas ir oficiāls nosaukums Eiropas nākotnes projektam. 2020. gada sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar piedāvājumu(1) mainīt likumdošanu, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. Galvenā doma ir līdz 2050. gadam kļīt par klimatneitrālu pasaules daļu, principā, pirmo šāda veida pasaules daļu. Līdz 2030. gadam nolemts jau samazināt gāzu emisijas par vairāk kā pusi – tas ir 55% no 1990. gada līmeņa. Nekur, protams, nav “akmenī kalts”, ka tas viss varētu izdoties, bet apņemšanās šo-reiz ir iestrādāta likumdošanā, kas ir saistoša visām Eiropas Savienības valstīm.
Zaļā kursa nolūks ir sniegt ES iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju uzlabot dzīves ap-stākļus pārejā uz ilgtspējīgu un galvenais – “zaļu” ekonomiku(2). Ietvertas ir tādas nozares kā vi-de, transports, enerģētika, lauksaimniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, rūpniecī-ba, būvniecība u.c. Tas viss, protams, prasīs milzīgus resursus, liks kardināli mainīt domāšanu. Nebūs tā, ka to var atlikt šodien, bet ieviest, kad pienāks pēdējais datums. Tajā gadījumā nāktos vienkārši “atslēgt” pusi ekonomikas. Viens triljons Eiro(3), tāds ir aptuvenais nosauktais skaitlis, cik šis projekts izmaksās tuvākajā termiņā, lai realizētos dzīvē. Tas nav maz, arī skatoties no visas Eiropas konteksta. …