Līdz ar ekonomikas pieaugumu pakāpeniski paaugstinās ienākumi un mūsu dzīves līmenis. Turpinot stabilu ekonomisko attīstību, Latvija soli pa solim pietuvojas Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim.
Būvniecības nozare ir viena no dinamiskākām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā (1999.-2003.g.) vidējais ikgadējais pieauguma temps bija 9,4%, kas par 3 procentpunktiem pārsniedz tautsaimniecības vidējo rādītāju. Iekšzemes kopproduktā būvniecības daļa 2003. gadā bija 5,6% un pēdējos gados tā gandrīz ir nemainīga.
Joprojām lielākā būvniecības daļa pēc faktiskās būvdarbu izpildes vietas koncentrēta Rīgā, Ventspilī un Liepājā, ievērojami pieauguši būvniecības apjomi Daugavpilī. Tajā pašā laikā atsevišķos rajonos (Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Ventspils, u.c.) veikto būvdarbu apjomi joprojām ir nelieli.
Krasi mainījusies būvniecības darbu importa-eksporta attiecība Latvijā. Sākotnēji dominēja būvprodukcijas imports, bet pēdējo piecu gadu kopējais būvniecības eksporta apjoms pārsniedz importu. Palielinājies ir ne vien būvprodukcijas (projektēšanas un būvdarbu) eksporta apjoms, bet arī paplašinājies darbu spektrs un būvtirgus ģeogrāfiskā teritorija. Latvijas būvnieki 2003. gadā strādājuši ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī Krievijā (Maskavā, Maskavas, Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalā, Čeļabinskā, Naberežnije Čelni u.c.), Vācijā, Francijā, Islandē, veicot gan ostu rekonstrukcijas, terminālu, inženierkomunikāciju, gan sakaru torņu kompleksu, automātikas, drošības sistēmu, gan arī dzīvojamo māju, viesnīcu un sporta būvju būvniecību.
Būvniecības uzņēmumu starpā ir liela konkurence, kas līdz šim neļāva kāpt būvniecības darbu cenām. Toties ir ļoti pieaugušas būvmateriālu cenas, kas sadārdzina būvizmaksas. Būvmateriālu cenas aug – visiem preču veidiem un visos veikalos. Pēdējā gada laikā pieaugums bijis īpaši krass. Visstraujāk cenas cēlušās metāla izstradājumiem, un to nosaka metāla pieprasījums pasaulē. Līdz ar to dārgākas kļūst dažādas iekārtas, būvmateriāli un konstrukcijas , kas satur metālu. Stipri sadārdzinājušies ir arī ķieģeļi un keramzītbetona izstrādājumi. Sausajiem būvmaisījumiem cenu pieaugums nav tik liels. Cenas nevar vairāk paaugstināt, jo būvniecībā, kur nonāk šie izstrādājumi, pastāv tendence izmaksas samazināt.
Sauso maisījumu grupā ietilpst materiāli, kuru sastāvā ir vairāk dārgu piedevu, tiem ir augsts kvalitātes līmenis. Lētajiem sausajiem maisījumiem, kuros ir mazāk polimēru, saistvielu un dažādu specifisko piedevu cenas tik krasi nemainīsies. Zemākas cenas var atļauties vietējie ražotāji, jo viņu transporta izmaksas ir mazākas. Visu nosaka resursu cenu pieaugums, un šī tendence vērojama visā pasaulē – vairāk jāmaksā par elektroenerģiju, strauji kāpj degvielas cena, jo kļuvusi dārgāka nafta. Transporta izmaksas vien ir palielinājušās par 15-20%, arī dabasgazes cena pieaugusi, bet tieši gāze ir ļoti nozīmīgs resurss ģipskartona ražošanā. [4]…
