Ievads.
Krīze, kā katalizators autoritāram režīmam.
Grūti būtu iedomāties politisko dzīvi bez jebkādām izmaiņām. Katra valsts un valdība ir saskārusies ar nestabilitāti un krīzes dažādam formām, tomēr, lai arī reizēm šī nestablitāte ir kā līdzeklis, lai panāktu sabiedrības vienotību, tikpat liela iespējamība ir tieši prētējam efektam.
Nevienu vairs nepārsteidz tas, ka pasauli ir pārņēmusi globālā ekonomiskā krīze. Visas pasaules valstis to šobrīd izjūt, citas vairāk, citas mazāk . Tomēr šobrīd tā ir pārņēmusi gan attīstītas, gan mazāk attīstītas valstis. Krīze tas ir pārmaiņu laiks, ne tikai cilvēku maciņos, be arī apziņā. Tas ir pārmaiņu laiks politikā un sabiedrības apziņā.
Šajā darbā negribētu apskatīt ekonomisko krīzi, tās avotus un iespējamās sekas nākotnē, bet gan to, kā tā ietekmē daudzas Astrumeiropas valstis. Salīdzinājumam gribētu izmanot savā ziņa līdzīgas sešas ES jaunās dalībvalstis – Latviju, Ungāriju, Slovēniju, Bulgāriju, Poliju un Igauniju. Visām šīm valstīm ir kopējas pazīmes kā jaunajām ES dalībvalstīm, kaut gan, protams, tajās ir atšķirīga ekonomiskā situācija gan tagad, gan pirms krīzes. Visas šajās valstīs krīzes sākumstadijā un arī patlaban pastāv demokrātiski politiskie režīmi.
Ņemot vērā globālo ekonomisko krīzi un tās attīstību, gribētu apskatīt, kādi draudi pastāv šajās valstīs, lai veidotos autoritārs režīms. Vai krīze rada draudus pastāvošajai demokrātijai? Kādas izmaiņas un tendences ir šajās valstīs, kuras veidojas krīzes ietekmē un ne tikai. Kādi ir autoritārisma veidošanās priekšnoteikumi (nepieciešamie un pietiekamie; nepieciešamie ir tie, kas būtu obligāti vajadzīgi, lai iestātos autoritārs režīms, pietiekamie būtu tie, ar kuru iestāšanos pietiek, lai iestātos autoritārais režīms; t.i. ne visi nepieciešamie priekšnoteikumi ir pietiekamie), ir vai nav sastopami šajās valstīs krīzes rezultātā. Kāda ir reālā iespēja tam, ka kādā no šīm valstīm krīzes ietekmē mainās politiskais režīms – no demokrātijas uz autoritārismu.
Pastāv dažādi priekšnosacījumi, lai veidotos autoritārs režīms, un viens no galvenajiem ir politiskā un ekonomiskā krīze. Gribētu apskatīt arī citas blakus parādības, kas kalpo kā labvēlīga augsne šim režīmam, tomēr galvenokārt centīšos apskatīt ekonomiskās krīzes ietekmi uz demokrātisko režīmu. Un pētīt, vai šā brīža ekonomiskās krīzes rezultātā ir jūtami nopietni autoritāra režīma draudi jaunajās ES dalībvalstīs. Gan sociālai, gan ekonomiskai krīzei raksturīgi lauzt esošās tradīcijas un dzīvesveidu, kas saistīts ar dzīves līmeņa pasliktināšanos. Sabiedrībā rodas dažādas jaunas pretrunas. Ekonomiskā krīze nereti pāraug sociālā un politiskā krīzē.
Darba sākumā gribētu apskatīt teoriju un to kādi ir vispārējie priekšnoteikumi, lai iestātos autoritārs režīms kā arī autoritārā režīma kopējās pazīmes. Pēcāk apskatīt krīzes skartās valstis, jau augstāk minētās izmantot kā konkrētus piemērus. Apskatīt šo valstu līdzīgās pazīmes un šā brīža līdzīgas situācijas. Apskatīt to, kādas no pazīmēm ir sastopamas šobrīd, lai pastāvētu iespēja režīma maiņai. …
