Emocionālā inteliģence, kas ietver emociju, rakstura īpašību un morālo tieksmju savstarpējo saistību, to var ieaudzināt un attīstīt (Goulmens, 2001).
Maijers un Salovejs ( Mayer & Salovey) emocionālo inteliģenci iedala tādās spējās, kā emociju izpratne ( Ekman & Freisen, 1975; Nowicki & Mitchell, 1988; Scherer, Banse & Wallbott, 2001), emociju uztvere Frijda, 1998; Lane, Quinlan, Schwartz, Walker & Zeitlin, 1990 ), emociju izmantošana ( Isen, 1987; Palfai & Salovey, 1993; Schwartz, 1990; Schwartz & Clove, 1996) un emociju vadība ( e.g. Eisenberg et al., 2000; Gross, 1998).
No cilvēka emocionālās inteliģences ir atkarīgs, kā viņš veidos savas sociālās attiecības un kāda būs viņa uzvedība. Ja emocionālā inteliģence, jeb kā citi pētnieki to sauc – sociālais intelekts ir attīstīts, cilvēkam ir viegli veidot kontaktu ar citiem, cilvēks ir spējīgs veidot pozitīvas un siltas attiecības ar bērniem, pozitīvas ģimenes attiecības. Tā nosaka spēju kontrolēt savu uzvedību un rīkoties adekvāti situācijai. Ja ir attīstīta emocionālā inteliģence, varētu teikt, ka cilvēks ir patīkams sabiedrībai attiecības ( Mayer, Caruso & Salovey, 1999; Rice, 1999; Salovey, Mayer, Caruso & Lopes, 2001).
Ir pētījumi, kuros ir atklāts, ka zemāka emocionālā inteliģence ir saistīta ar negatīvām sociālām darbībām un neadekvātu uzvedību, tai skaitā nelegālu narkotiku un alkohola lietošanu, nepieņemamu uzvedību un nespēju veidot attiecības un pietiekami labu kontaktu ar draugiem un citiem cilvēkiem ( Brackette, Mayer & Warner, 2001).
Emocionālais intelekts ir cieši saistīts ar to, kāda ir bērna un mātes piesaiste, kāda ir vide, kurā bērns dzīvo, kā arī nozīmīga ir audzināšana.
Lai bērna emocionālā attīstība varētu veiksmīgi noritēt, mazulim ar māti ir jāveidojas drošajai piesaistei. Agrīnajā vecumā bērnam ir ļoti svarīgi sajust drošības sajūtu no mātes (Cassidy, 2000). Ja mazulis jau agrīnajā vecumā saņem šo atgriezenisko saiti, tad arī vēlāk dzīvē viņam nav problēmu veidot attiecības.
Veidojoties nedrošajai piesaistei, mazulis trauksmes situācijā nespēj rast drošību pie vecākiem. Nejūtot šo drošību agrīnā vecumā, arī vēlāk augot vecākam rodas nedrošības sajūta pret apkārtējo pasauli. Cilvēkam grūti kādam uzticēties, bail no noraidījuma. Grūti veidot attiecības ar citiem (Broberg, 2000).
Galvenais, kas ietekmē bērna emocionālo inteliģenci agrīnā vecumā ir vecāki. Pieaugušais ir atdarīšanas etalons, prasmju un iemaņu eksperts, palīgs, kopīgas darbības organizētājs, pašvērtējuma un sociālās kompetences veidotājs. No vecākiem ir atkarīgs vai bērnā veidosies kompetences apziņa vai vainas un šaubu izjūta. Pieaugušais ir arī sociālo lomu apguves paraugs (kā minēts Svence, 1999).
Kursa darba mērķis: noskaidrot kā piesaistes stils ietekmē emocionālās inteliģences līmeni.
Pētījuma priekšmets: emocionālā inteliģence un piesaistes stils.
Pētījuma jautājums: vai pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp drošo piesaistes stilu un emocionālo inteliģenci.
Kursa darbs sastāv no trim nodaļām, pirmajā ir pastāstīts, kas ir emocionālā inteliģence, otrajā ir aprakstīts, kas ir piesaistes stils un trešā nodaļa ir par emocionālās inteliģences un piesaistes stila saistību.…
