Militārpersonas ir sabiedrības daļa, tāpat kā citas sabiedrības grupas – ierēdņi, policisti, tiesneši, prokurori vai ieslodzītie. Tādēļ arī militārpersonu tiesiskā statusa precīza definēšana ir būtiska, lai no teiktu un izprastu minēto personu tiesības un pienākumus. Izpratne par militārpersonu tiesisko statusu esošajās mainīgajās, sarežģīti formulētajās un līdz ar to arī tiesupraksē neviennozīmīgi vērtē tajās militārajās tiesībās ir nepieciešama ne tikai lai piešķirtukaravīriem pienākošos sociālos labumus (pabalstus, kompensācijas un izdienas pensiju), betarī lai pārmērīgi neierobežotu viņu tiesības. Militārpersonas statuss ir nozīmīga politiski juridiska kategorija, kas nesaraujami saistīta ar sabiedrības sociālo struktūru, demokrātijas līmeni un valsts likumiem. Ar militārpersonas statusu saprot tiesiski garantētu stāvokli sabiedrībā, kas definēts noteiktā normatīvo aktu kopumā, pirmkārt, konstitūcijā, kā arī speciālajos normatīvajos aktos par militārpersonu tiesībām, brīvībām, pienākumiem un atbildību. Tomēr, tā kā karavīrs atrodas īpašās pakļautības attiecībās ar valsti, uz karavīriem attiecas ierobežojumi, kas nav saistoši civiliedzīvotājiem. “Militārais statuss prasa jebkuros apstākļos disciplīnu, lojalitāti un upurēšanās garu. Pienākumi un tiesības, kas ar to saistīti, nozīmē, ka karavīri pelnījuši pilsoņu cieņu un tautas atlīdzību (atzinību).” Šis statuss nodrošina, ka tie, kuri ir izvēlējušies šo profesiju, uzņemas arī īpašas saistības, ko uzliek likums. Tas paredz tiesības uz kompensāciju par bruņotajos spēkos pastāvošajiem ierobežojumiem. Tas piedāvā tiem, kas atstāj militāro dienestu, darba atrašanu savā profesijā arī civilajā dzīvē, savukārt militārie pensionāri tiek nodrošināti ar atbilstošu atlīdzību [izdienas pensiju – aut.]. Militārpersonas statuss attiecas uz profesionālā dienesta karavīriem, kas dienē armijā saskaņā ar līgumu, rezervistiem, kas apņēmušies dienēt rezervē, un amatpersonām, kas veic konkrētas militārās funkcijas bruņotajos spēkos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi bruņoto spēku īpašo statusu demokrātiskā sabiedrībā, jo bruņotajiem spēkiem ir “īpaši pienākumi un atbildība”. …
