Ferdinands Tennīss plaši pazīstams pēc tā, ka tas lielu uzmanību pievērsis un diez gan plaši aprakstījis tādus jēdzienus kā kopiena un sabiedrība. Patiesībā, šie abi jēdzieni savā starpā ir ļoti atšķirīgi, katrā jēdzienā slēpjas tā struktūra, kuras Tennīss savā slavenajā darbā „Kopiena un sabiedrība” ir aprakstījis.
Pēc Tennīsa domām, jēdziens kopība raksturo cilvēku kopienu, kurā galvenais ir cilvēku savstarpēja griba un vēlme piedalīties tajā. Vispār Ferdinands Tennīss to saistījis ar feodālismu. Feodālisms savukārt cēlies no tēva varas, vadoņa funkciju un kunga varas, dižciltīga nama idejas, vecuma un augstas izcelsmes godināšanas principa, ar kopēja senča dievišķajiem radurakstiem un privātīpašuma institūtu. 1
Viena no kopienas galvenajām īpašībām ir tāda, ka cilvēki ir gatavi viens otram palīdzēt bez jebkādām atlīdzībām, piemēram, naudas vai citiem labumiem. Kopienās cilvēki viens otram ir uzticīgi un to vidū valda sirsnība, viņu vidū valda nerakstīti likumi, kur sociālā kontrole arī balstās tieši uz tradīcijām.
Var būt ģimeniskas kopības, tādas kopības, kas balstās uz vienu dzīvesvietu, kā arī garīgas kopības.
Savstarpēja sapratne ir kopienas dzīves būtība. Tā ir sava veida „saskaņa klusējot” attiecībā uz kopējiem pienākumiem, morāles normām, dabiskām privilēģijām. Tennīss saka, ka tādu savstarpēju sapratni var pielīdzināt „sabiedriskajam līgumam”.2…