Šis komponists bija viens no tiem cilvēkiem kuriem bija talants, bet šo talantu nevarēja attīstīt, jo bija audzis nabadzīgā ģimenē. Ferencs Lists auga trūcīgā patriahālā ģimenē lauku vidienē. Lists atrada iespēju kā attīstīt savu talantu, sākdams ar ungāru un čigānu tautasdziesmu klausīšanos, kas deva iespēju attīstīt un veidot savu muzikālo karjeru.
2.1. Bērnība Ungārijā.
Ferencs Lists dzimis 1811. gada 22.oktobrī Ungārijā, Doborjanas miestiņā ( Šopronas komitātā(apgabalā)). Tā bija viena no muižām, kas piederēja pazīstamajiem ungāru magnātiem firstiem Esterhāzi, kura vārds sastopams arī citu mūziķu ( Haidna, Šūberta ) biogrāfijās. Ādams Lists, Ferenca tēvs, līdz dēla piedzimšanai veica saimniecības darbus Esterhāzī muižā Eizenštātē. No 1810. gada viņš bija firsta aitu kūts uzraugs Doborjanā. Lista agrā bērnība aizritēja trūcīgā patriarhālā ģimenē lauku dzīves apstākļos un ciešā saiknē ar dabu. pirmos muzikālos iespaidus viņš guva no ungāru un čigānu tautasdziesmām un dejām, gan trauksmaini kaismīgām, gan sirsnīgi liriskām. Šiem bērnībā gūtajiem muzikālajiem iespaidiem, protams, bija liela nozīme mazā Lista muzikālās ziņas veidošanā, un tie ietekmēja viņa turpmāko daiļradi.
Nākamā komponista izcilās muzikālās dotības izpaudās ļoti agri; zēna tēvs, kas bija apveltīts ar neparastām muzikālām spējām un nedaudz spēlēja klavieres, sāka mācīt viņu spēlēt viņu šo instrumentu. Zēnam bija fenomenāli panākumi, un viņš sāka uzstāties publikas priekšā.
2.2. Trīs gadi Vīnē.
Deviņu gadu vecumā (1820.gadā) Ferencs koncertēja dažādās Ungārijas pilsētās, pēc tam kopīgi ar tēvu devās uz Vīni, mācījās klavierspēli slavenā pedagoga, Bēthovena skolnieka Karla Cerni vadībā. Mūzikas teoriju Ferencs apguva pie toreiz Vīnē dzīvojošā ievērojamā itāliešu komponista Antonio Saljēri.
Šeit, Vīnē, notika ģeniālā zēna sastapšanās ar Bēthovenu. Lista tēvs ilgi tiecās pēc tā, lai iepazīstinātu dižo komponistu ar savu dēlu; tas nebija tik vienkārši, jo Bēthovens, kurls būdams, bija grūti pieejams. Taču izdevās viņu pārliecināt būt klāt Ferenca koncertā. Tas bija 1823. gadā, kad Listam bija nepilni divpadsmit gadi. Bēthovens iedeva Listam tēmu improvizācijai. protams, viņš nedzirdēja mūziku, ko radīja Lista iedvesmas pilnā spēle,taču, redzot zēna seju un pirkstu kustības, Bēthovens novērtēja Lista ģeniālo apdāvinātību, pēc koncerta uznāca uz skatuves un publikas acu priekšā Listu noskūpstīja. Šo skūpstu Lists atcerējās kā vienu no vislaimīgākajiem brīžiem savā mūžā.…
