Finanšu sektora regulēšana Eiropas Savienībā

NOGULDĪJUMU GARANTIJAS SISTĒMA (NGS):

Noguldījumu garantiju sistēmas ir sistēmas katrā dalībvalstī, no kurām izmaksā kompensācijas noguldītājiem (līdz noteiktam limitam) gadījumā, ja viņu banka bankrotē un noguldījumi vairs nav pieejami. Visām bankām ir jākļūst par šādas sistēmas loceklēm. Sistēmā iesaistītās bankas maksā iemaksas atbilstīgi savam riska profilam un citiem faktoriem. Garantiju sistēma iemaksas apkopo fondā. Ja kāda banka bankrotē un noguldījumi vairs nav pieejami, garantiju sistēmām jāspēj izmaksāt kompensācijas noguldītājiem, kuriem ir jebkāda veida noguldījums, kas aizsargāts saskaņā ar direktīvu. Lai nodrošinātu to, ka visas garantiju sistēmas dalībvalstīs izpilda savus pienākumus, vismaz reizi 3 gados tiek veikti stresa testi. Noguldījumu garantiju sistēmām tiek izvirzīta prasība īstenot saprātīgu un pārredzamu pārvaldības praksi. (6)
 
4. Secinājumi
1) Pirmskrīzes periodā Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām bija savs redzējums par to, kā vajadzētu rīkoties, lai sekmīgi pārvarētu finanšu krīzi.
2) Atšķirīgie risinājumi krīzes situācijā noveda pie traucējumiem ekonomikā, jo valstis nebija vienotas savos lēmumos.
3) Finanšu krīzes pieredze speciālistiem lika saprast, ka nepieciešams rast vienotu uzraudzības sistēmu, kas nepieļautu atkārtoties iepriekš pieredzētajai finanšu krīzei tik straujos tempos.
4) Tika izveidota Banku Savienība, kura sevī ietver Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), Vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) un Noguldījumu garantijas sistēmu (NGS).
5) Ievērojot kopīgus noteikumus, ir vērojami uzlabojumi ekonomiskajos rādītājos (ņemot par piemēru Latviju).
…