Nr. | Название главы | Стр. |
Anotācija | 4 | |
1. | Cietvielu uzbūve | 4 |
1.1. | Anizatropo uzbūve | 4 |
1.2. | Kristāliskas un amorfas vielas | 5 |
1.3. | Kristāliskās struktūras | 7 |
2. | Reālo kristālu uzbūve. Dislokācija | 8 |
2.1. | Ķīmiskā saite cietvielās | 10 |
2.1.1. | Kovalentā saite | 11 |
2.1.2. | Jonu saite | 17 |
2.1.3. | Metāliskā saite | 22 |
3. | Pusvadītāji | 23 |
3.1. | Procesi p – n pārejā | 24 |
4. | Dielektriķi. Elektriskais lauks dielektriķī | 26 |
4.1. | Vadītāju un dielektriķu elektrizācija | 26 |
5. | Vadītāji. Vadītājs elektriskajā laukā | 27 |
6. | Elektriskā strāva metālos | 28 |
6.1. | Metālu uzbūve un īpašības | 28 |
6.2. | Metālu elektrovadītspējas īpatnības | 28 |
1.Cietvielu uzbūve
Visi metāli, kā arī to sakausējumi cietā veidā sastāv no cieši, vienā veselā sasaistītiem kristālu graudiņiem. Katrs grauds ir atsevišks kristāls – viela tādā stāvoklī, kur to sastādošie joni, atomi vai molekulas atrodas stingri noteiktā telpiskā attiecībā.
Vairums metālu kristalizējas regulārā kubiskā sistēmā, izveidojot kubiskas struktūras režģus. Atsevišķiem metāla graudiem – kristāliem nav precīzu norobežojumu. Parasti tehnikā izmantojamo metālu sakausējumi ir polikristāliski ķermeņi, kas sastāv no liela skaita dažādi orientētu savstarpēji saistītu monokristālu. Metālu monokristālu izmēri šķērsgriezumā ir no 10 – 100 m. Tātad 1mm3 metālā var būt vairāk par miljonu kristālu.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka metāla īpašības un noturību agresīvā vidē ir tā atomu sablīvēšanās pakāpe. Vislielākā noturība metālam ir tad, kad starp joniem, atomiem un molekulām pēc tilpuma ir vismazāk brīvas telpas.
Visiem tehnikā izmantojamiem metāliem nav ideāla monokris-tāliska uzbūve. Parasti to veido sarežģīts atsevišķas nenoteiktas formas kristālu komplekss. Tas izskaidrojams ar izkausētā metāla nevienmē -rīgu atdzišanu, sacietēšanu un svešiem ieslēgumiem, kā arī ar mehāniskajām deformācijām. Visu šo apstākļu ietekmē metālu virsma kļūst neviendabīga (1).
1.1.Anizatropo uzbūve
Anizatropija ir vielas mehānisko, elektrisko, magnētisko un optisko īpašību atkarība no izraudzītā virziena (pretstats izotropijai). Dabiskā anizotropija ir raksturīga monokristālu īpatnība. Anizotorpija var izpausties vienā vai vairākās īpašībās. Mehāniskā anizotropija ir vielas cietības, elastības, stiprības atškirība dažādos virzienos, piemēram, koksnes šķelšanās pa šķiedrai, nevis perpendikulāri tai. Zinātnē jēdziens ieviests 19.gs., kad atklāta kristālu optiskā anizatropija. Anizatropiju rada atomu un molekulu sakārtotība vielā; tās dēļ attālums starp daļiņām un līdz ar to mijiedarbības spēki dažādos virzienos ir dažādi.
Materiālu anizatropijas īpašības plaši izmanto arī dažādās tehnikas nozarēs panākot materiālu ekonomiju un izstrādājumu kvalitātes uzlabošanos…
cietvielu uzbuve,kristalrezga defekti,metalu elektriskas ipasibas
- Fizikālā materiālzinība
- Mūzikas ietekme uz cilvēku
- Skaņa fizikā un cilvēku dzīvē
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Fizikas un inženierfizikas seminārs
Реферат для университета10
-
Rezistoru secīgs savienojums
Реферат для университета8
-
MatLab programma
Реферат для университета14
-
Svārstības un viļņi
Реферат для университета10
-
Atvasinājums un tā fiziskā jēga
Реферат для университета10