Vēstures grāmatās raksta par kariem, nemieriem, revolūcijām. Bieži vien aiz katras rindiņas slēpjas simtiem un tūkstošiem noslepkavoto. Paturēsim prātā domu, ka, jo vairāk kāda valsts tiek minēta vēstures grāmatas lappusēs, jo biežāk tas ir stāsts par tautas ciešanām. 16.gs viena no ciešanu zemēm bija Francija.
16.gs. sākumā Francija bija viena no lielākajām Eiropas valstīm. Tajā dzīvoja apmēram 15 miljoni iedzīvotāju, bet galvaspilsētas Parīze ar 300 tūkstošiem iedzīvotāju bija lielākā pilsēta Eiropā. Francijā pēc lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem strauji sāka attīstīties tirdzniecība. Pilsētā līdzās amatnieku darbnīcām sekmīgi darbojās arī manufaktūras. Lielākā daļa Francijas zemnieku 16.gs. sākumā bija personiski brīvi, bet viņi maksāja nodokļus valstij un pildīja visdažādākās klausības sava muižnieka labā. Atšķirībā no politiski sadrumstalotās Vācijas Francija bija centralizēta valsts, kur karaļa vara bija nostiprinājusies jau 15.gs. otrajā pusē. Lai gan ne reizi vien Francijas augstmaņi rīkoja sazvērestības pret karali, centrālā vara valstī saglabājās. Par Francijas varenību liecina karaļa Franciska I 1516.g. noslēgtā vienošanās ar Romas pāvestu. Līgums deva Francijas karaļiem tiesības iecelt augstākās baznīcas amatpersonas Francijā. Francijas karaļi varēja pat kontrolēt baznīcas ienākumus. Gadu pirms reformācijas sākuma Vācijā Francija ieguva daļēju neatkarību no Romas pāvesta baznīcas jautājumos. …