Francijas Tautas frontes valdību iekšpolitika: nostādnes vēstures literatūrā

Tautas fronte Francijā, kura bija franču 30. gadu spilgta liecība, parādīja, ka Francijas patiesais saimnieciskais stāvoklis itin nemaz neliecināja, ka viss šajā valstī notiekošais bija tik rožains, kā parlamenta deputāti to centās pasniegt. Sabiedrība prasīja plašas reformas, jo Francija pamatīgi sāka pamatīgi atpalikt no citām Rietumeiropas valstīm. Šāds prasījums pēc reformām nonāca līdz pat masu nekārtībām 1934.g. 6. februārī, kad antiparlamentāras kustības izvērsa cīņas ar policiju. Šos cīniņus netieši atbalstīja arīdzan komunisti. Parlamenta partijas, īpaši radikāļi, sociālisti un komunisti nevēlējās fašisma turpmāku attīstīšanos Francija, tāpēc nolēma savstarpēji sadarboties. Līdz ar 1936.g. vēlēšanām, kurās ļoti lielas prognozes tika liktas uz Croix de feu jeb pulkveža La Roka profašistiskās kustības uzvaru, tomēr uzvarēja topošās tuatas Frontes partijas. Līdz ar to, tika izveidota koalīcija, kuras kopīgais mērķis būtībā bija iestāties pret fašismu un uzlabot sociālekonomisko stāvokli Francijā. Protams, sadarboties bija ļoti grūti, koalīcijas partiju dažādo uzskatu dēļ, tāpēc visas pūles premjerministri Leons Blūms un nedaudz arī Kamils Šatēns veltīja partiju vienotībai. No tā cieta pati sabiedrība, kura nezināja ko gaidīt no Tautas Frontes valdībām. No tām gan visvairāk izcēlās Blūma valdība, kura ieviesa nopietnas reformas strādnieku sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanā, kā arī reformējot nodokļu sistēmu. Taču tas nemazināja ASV Lielās depresijas negatīvo ietekmi uz Francijas ekonomiku. Tā gluži otrādi – nepareizas politikas rezultātā iestiga dziļākā krīzē. Divas reizes tika devalvēts franks, taču tas nedeva vēlamos rezultātus, kas kāpināja sabiedrības neapmierinātību. Drīz vien, tautas Frontes koalīcija vairs nevarēja nodrošināt balsu vairākumu, jo Radikālā partija nespēja vienoties ar sociālistiem un komunistiem par sadarbošanos. Lai gan formāli, Tautas Frontes valdība strādāja 2 gadus – no 1936.g. 4. jūnija līdz 1938.g. 10. aprīlim, visaktīvākā darbība notika Leona Blūma valdīšanas laikā no 1936.g. 4. jūnija līdz 1937.g. 22. jūnijam. Tautas Fronte, kā politisks eksperiments ir bijis ārkārtīgi neveiksmīgs, tā min daudzi autori, un tam var tikai piekrist, jo sadarboties tādi spēki, kuru partiju programmas pamatīgi atšķiras ir smaga politiska kļūda. Lai veidotos priekšstats par Tautas Frontes iekšpolitiku, savā referātā esmu iekļāvis galvenos punktus, kurus ir nepieciešams zināt, lai objektīvi varētu izvērtēt Tautas Frontes valdību darbu.