Nobeigums
Analizējot kauju un senos literāros rakstus nav zināms vai Aleksandrs ir ar iepriekšēju nodomu provocējis Dāriju, lai viņš pārvietotu savus vīrus no centra uz Maķedoniešu labo spārnu, kurš izskatījās novājināts, bet tādā veidā Dārijs izveidojot lielu caurumu savas armijas centrā. Šāda Dārija reakcija šķiet praktiski neprognozējama, bet Aleksandra rīcība tomēr liecina par to, ka viņa darbības esot bijuša iepriekš izplānotas. Aleksandrs arī esot aizdomīgi ātri rīkojās, kad radās iespēju uzbrukt Dārija centram, kas ir vel viena norāde uz to, ka Aleksandra rīcība bija iepriekš izplānota. Roberts B. Pedersons savā darbā raksta, ka šis manevrs bija iemesls Aleksandra uzvarai. Šis esot arī bijis pirmais gadījums vēsturē, kur kaujā esot izmantoti papildus spēki. Tas savukārt norāda uz to, ka kaujā tika izmantoti citur neredzēti paņēmieni, kas savukārt noteikti ir palīdzējis kaujā, jo deva priekšroku būt neprognozējamiem.
Lai gan Dārijs izdzīvoja un aizbēga no kaujas, kuru viņš bija zaudējis, tas neglāba viņu no nāves, neveiksmes kaujās un bēgšanas dēļ viņa autoritāte bija stipri iedragāta un novājināta, kas arī bija iemesls, kas noveda pie tā, ka viņu nogalināja paša brālēns Bessus, cerībā uz Aleksandra labvēlību, jo Bessus iespējams uzskatīja, ka ir izdarījis Aleksandram pakalpojumu un cerēja uz žēlastību pret viņu. Aleksandrs galā tomēr pavēlēja nogalināt Bessusu, jo nevēlējas savā pusē cilvēku, kurš neveiksmes gadījumā varētu nostāties pret viņu. Tas parāda arī kaut ko par Aleksandra personību un pretinieka plāna sapratni, kas pierāda to, ka viņš iespējams ir arī kaujas laikā spējis prognozēt Dārija manevrus un plānus.
…
