Secinājumi
Veicot šo zinātniski pētniecisko darbu par ģimenes un skolas sadarbību pusaudžu audzināšanā, darba autorei bija iespēja iepazīt dažādos audzināšanas aspektus. Darba autorei bija iespēja uzzināt, kādi ir ģimeņu tipi un kādu iespaidu tie atstāj uz pusaudžiem.
Aptaujājot respondentus, tika noskaidrots, ka savstarpējā sadrabība starp skolu un ģimeni ir nepiciešama. Kā arī tika gūts priekštats par skolas un vecāku sadarbības iespējām. Aptaujātie uzsver, ka labākais sadarbības veids ir individuālais. Vecākie labprātāk noskaidro un risina problēmas tieši caur klases audzinātāju vai konkrētu skolotāju. Vispārīgu jautājumu gadījumos labprāt apmeklē klases sapulces. Vecākiem interesē arī skolas vispārējā dzīve, ne tikai tas, kas attiecas tieši uz viņu bērnu. Viņi labprāt interesējas par skolas pasākumiem un citu bērnu panākumiem skolā. Skolotājam kā personībai, ar kuru pusaudzis sastopas ikdienā, ir liela ietekme pusaudžu izaugsmē.
Darba uzdevumi palīdzēja vieglāk izprast saikni audzināšanā starp skolu, ģimeni un pašiem pusaudžiem. Līdz ar to, darba mērķis tika izpildīts, rakstot teorētisko daļu un aptaujājot respondentus, tika noskaidrots, ka sadarbība starp ģimeni un skolu ir sekmējošs process. To vistiešāk apstiprina respondentu atbildes uz jautājumiem saistībā ar sadarbību. Pēc darba autores domām, šis darbs palīdz izprast mijiedarbību starp vecākiem un skolu, vecākiem un pusaudzi, skolu un pusaudzi.
…