Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais regulējums. Likumdošana, tiesu prakse

Atbildētājas pārstāve L.Bīriņatiesas sēdē prasību neatzina, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem Iepazīstoties ar Atbildētājas sniegto informāciju tiesai, referāta autore viennozīmīgi uzskata, ka personai B. bija nepieciešams ievērot lietišķo rakstu stilu un ievērot lielāku, laika posmu starp e-pastu sūtīšanas laikiem, kā arī izturēties atbildīgāk un ievērot lielāku cieņu pret augstāk stāvošu personu. Referāta autore uzskata, ka šajā situācijā persona B. nav rīkojusies prettiesiski un perona B. bija tiesiska celt šādu prasību tiesā, jo to nosaka Civillikuma 2352.1 panta pirmā daļa, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Balstoties uz šo likumu prasītājs bija tiesīgs lūgt , lai šī ziņa tiek atsaukta. Ņemot par pamatu 2352.1. Civillikuma punktu referāta autore uzskata, ka prasība ir nepamatota, jo ja amatpersona būtu publicējusi savu sniegto informāciju kā ziņu, tad prasītājs būtu tiesisks prasīt informācijas atsaukšanu, bet šajā gadījumā ņemot papildus klāt 100.pantu, amatpersona ir tikai paudusi savu viedokli, nevis konkrēti sniegusi ziņu. No tā var secināt ,ka amatpersona bija tiesīga paut savu viedokli, bet persona B. nevar pieprasīt realizēt viedokļa atsaukšanu , jo amatpersonai ir tiesības uz vārda brīvību. Konkrētajā gadījuma amatpersona bija tikai paudusi savu negatīvo viedokli par personu B.
Tālāk aplūkojot tiesas materiālu darba autore aplūko tiesas lēmumu: Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/ par labu /Valsts amatpersona/, personas kods /personas kods/ ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem 1425 EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit pieci euro).…