Arī Anglijā gotikas stila celtniecība daudzējādā ziņā pamatojas uz Francijas arhitektūras sasniegumiem. Anglijas viduslaiku arhitektūra vislielāko uzplaukumu sasniedza 15.gs. beigās un 16.gs. sākumā. Kenterberijas katedrāle (12.-14.gs.) un Vestminsteras abatija Londonā (13.-16.gs.) vēl atgādina franču paraugus, taču arī šeit garumā stipri izstieptajos plānojumos un ar izvirzītajiem transepta galiem izpaužas Anglijas arhitektūras raksturīgākās iezīmes. Bez tam Anglijas celtnēm maz attīstīti portāli un fasādē rozetes vietā ir milzīgs smailkoka arkas logs. Salīdzinājumā ar Francijas pieminekļiem Anglijas gotikas stila katedrāles izceļas ar stipri taisnām apveidu līnijām. Celtni rotājošās detaļas ir pasausas un vienmuļas. Visas minētās īpatnības labi redzamas Linkolnas katedrālē, kas ir angļu agrīnās gotikas raksturīgs piemineklis (13.-14.gs.).
15. un 16.gs. sākumā Anglijas gotiskā stila arhitektūrai raksturīgs velvju dekoratīvo formu neparasta daudzveidība („zvaigžņu”, „tīkla”, „vēdekļa” velves). Ne mazāk raksturīgs sienu tektoniskajā dalījumā ir vertikālo līniju pārsvars. Tas devis pamatu angļu vēlīno gotiku apzīmēt par „perpendikulārā stila”gotiku. Sevišķi izcili angļu vēlīnās gotikas pieminekļi ir Karaliskās koledžas kapela Kembridžā (1472.-1530.) un Indriķa VII kapela pie Vestminsteras katedrāles (1502.-1520.).
Laicīgajā arhitektūrā bieži sastopamas lielas zāles ar koka segumu. Šie segumi balstās uz komplicētu konsoļu un arku sistēmu, kas paslēpta skatieniem. Šādu konstrukciju raksturīgi paraugi ir Vestminstras halle Londonā (1398.) un Hemptaunkortas pils (16.gs.).…
