SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Zināmākais termina ‘grants’ skaidrojums ir: irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
2. Apjoma ziņā smilts un grants ir visplašāk izmantotās dabiskās būvmateriālu izejvielas, tās izmanto gandrīz visās pasaules valstīs.
3. Visplašāk smilti un granti izmanto būvniecībā – atkarībā no valsts saimnieciskās attīstības specifikas, tomēr ne mazāk kā 85% tiek izmantoti tieši šiem mērķiem.
4. Gadā aptuveni 120 miljonus tonnu no pasaulē iegūtās smilts izmanto rūpnieciskajai pārstrādei.
5. Aprēķinos vadoties pēc izpētītajiem un novērtētajiem derīgo izrakteņu krājumiem un 2003.gada ieguves apjomiem smilts pietiks 100 gadiem.
6. Zemes dzīļu resursu izmantošanu un aizsardzību reglamentē vairāki LR likumi, normatīvi un MK noteikumi, no kuriem galvenais ir likums „Par zemes dzīlēm”.
7. Latvijā 87,1 % no kopējo derīgo izrakteņu ieguves apjoma iegūst smilts – grants maisījumu, dolomītu un smilti būvniecībai.
8. Talsu novadā reģistrētas 98 smilts-grants ieguves vietas, no kurām lielākā ir grants atradne "Kurzeme".
9. Resursi karjerā “Lejaslabiņi” ir pietiekoši – šķembu un smilts izstrāde vēl var turpināties 80 – 100 gadus.
10. Uz 2009.gada 1.janvāri uzņēmumam "Rudus Latvia” grants atradnē „Kurzeme” neaktīvie krājumi ir 132 071.00 m3, bet aktīvie - 54 587.55 m3 apjomā.
11. Izstrādājot darbu, autorēm radušies vairāki secinājumi:
Izstrādājot darbu, autorēm ir izveidojušies vairāki priekšlikumi:
1. Pārdomāti izstrādāt turpmāko likumdošanu attiecībā uz Zemes dzīļu izmantošanu, lai aizsargāto īpaši aizsargājamās teritorijas, kā arī zemes resursu sabalansētu ieguvi un izmantošanu, lai nav tā kā šobrīd, kad likumi ir pretrunā cits ar citu (Civillikums un likums „Par zemes dzīlēm”);
2. Tā kā šobrīd tiek plānota dabas resursu nodokļa palielināšana, iegūtu papildus naudu vajadzētu novirzīt zemes dzīļu izpētei un aizsardzībai;
3. Apsvērt iespēju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru sadalīt vairākās institūcijās, kas atbildēta katra par vienu nozari, jo materiālu meklēšanas procesā autores saskārās ar problēmu, ka aģentūras mājas lapā par ģeoloģiju un zemes dzīlēm materiālu bija samērā maz.
…