Virkne mazāku kauju novājināja Hannibala karaspēku. Kad 203. gadā pr. Kr. Ziemeļāfrikas krastā izkāpa romiešu karavīri, kartāgieši bija spiesti, lai aizstāvētu savas teritorijas. Gadu vēlāk Hannibals pie Zamas stājās aci pret aci ar labi apmācītu romiešu armiju un cieta smagu sakāvi. Kartāga bija spiesta noslēgt mieru, atteikties no daudzām teritorijām un maksāt Romai nodevas.
Nobeigums
216. g. p. m. ē. Kaujā pie Kannām hannibals parādīja savas lieliskās karavadoņa spējas. Romiešiem uzbrūkot, Hannibals lika savam karaspēkam atkāpties. To redzēdami romieši nodomāja, ka Hannibala armija ir sakauta, un devās straujā uzbrukumā. Hannibala jātnieki, kas atradās abos kaujas ierindas galos, aplenca uzbrūkošos romiešus. Vairāk nekā 50 tūkstoši romiešu karavīru tika nogalināti vai saņemti gūstā.
Šī sakāve satrieca Romu. Vēsturnieks Tits Līvijs rakstīja: “Ielas bija pilnas ar vaimanojošam un raudošām sievietēm.” Romieši baidījās, ka Hannibals dosies uz viņu pilsētu, un tās bija republikas drūmākās dienas.
Kā pirmais manā darbā tika pētīta Hannibala darbība Otra pūniešu kara laikā. Tā atspoguļo Hannibala neticamo objektīvi, parādot gan tās pozitīvās, gan negatīvas puses, kā arī uzvaras un zaudējums, kas nav raksturīgi sveštautiešiem, ņemot vērā, ka tie bija viņu niknākie ienaidnieki. Un kā otrā tika pētīta kauja pie Kannām, kuru izpētot atklājās, ka tā bija taktiski pārdomāta un tam laikam neraksturīgi un veiksmīgi izplānota. Teorētiski neviens karaspēks nevarēja uzvarēt Romas armiju, kurā bija astoņi leģioni ar labi bruņotiem un apmācītiem kareivjiem. Taču kartāgieši to izdarīja. Hannibals atklāja un izmantoja romiešu vienīgo vājo punktu: Romai bija skaitliski mazāka kavalērija.
Rakstot darbu tika veiksmīgi izpildīti visi izvirzītie uzdevumi, sasniegts ir arī darba mērķis- sniegt priekšstatu par Kannu kauju un tās dižo karavadoni Hannibalu, kas mainīja karataktiku senejā Pasaulē.
…
