Ievads
Reklāma neapšaubāmi ir viena no visātrāk augošajām sfērām 21. Gadsimtā, kas nepārtraukti attīstās, meklējot jaunus veidus un formas, kā veiksmīgāk piekļūt patērētājiem un pārliecināt viņus iegādāties kādu konkrētu preci vai pakalpojumu. Pēc vienas no zināmākajām definīcijām reklāmas komunikācija ir nosacīti netieša pārliecināšanas forma, kas balstīta uz informāciju par produkta labajām īpašībām vai tā emocionālu pievilcību un izstrādāta, lai radītu vēlamu psiholoģisku iespaidu, kas virza prātu tuvāk pirkumam . Tātad būtībā reklāmai var būt divas pieejas – produkta vai pakalpojuma labo īpašību izcelšana vai emocionālas saiknes radīšana starp patērētāju un zīmolu. Tā kā mūsdienās konkurence ikvienā tirgus segmentā ir ļoti sīva, un tikai retais ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs spēj piedāvāt patērētājiem kaut ko patiešām unikālu un kardināli atšķirīgu no konkurentu piedāvājuma, tad reklāmas lauciņā arvien lielāka nozīme ir tieši spējai izveidot jau minēto emocionālo saikni ar auditoriju. Viens no populārākajiem veidiem kā mēģināt šādā viedā piesaistīt auditoriju zīmolam ir humora izmantošana reklāmā. Tomēr, lai humoristiska reklāma būtu veiksmīga, tās izstrādē jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kā arī vienmēr jārēķinās ar to, ka auditorija reklāmu varēs nesaprast, pārprast vai vienkārši nepieņemt, jo būtībā humors ir ļoti grūti definējams un mērāms lielums.
Turpmākajā darba gaitā apskatīšu galvenos argumentus, kas pamato humora izmantošanu reklāmās, novērtēšu problēmas un riskus, kas saistīti ar humora izmantošanu reklāmās, kā arī apskatīšu dažādas auditorijas īpatnības, kas jāņem vērā veidojot reklāmu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tieši dzimumu, proti- sieviešu un vīriešu psiholoģiskajām uztveres atšķirībām un dažādajai dzimumu izpratnei par humoru, jo tieši dažādi ar dzimumu saistīti aizspriedumi un problēmas bieži vien ir par pamatu humoristiska rakstura reklāmu neveiksmēm tirgū.
…