Iekšējās komunikācijas funkcijai ir jābūt ļoti svarīgai organizācijas veiksmīgā darbībā. Praksē šo funkciju parasti nenovērtē pietiekami, uzskatot to vienīgi par informācijas apmaiņu uzņēmuma iekšienē. Iekšējai komunikācijai jāatbalsta vienotība ceļā uz organizācijas mērķu sasniegšanu un izdzīvošanu pastāvīgi mainīgā biznesa vidē. Tai ir jābūt nozīmīgam organizācijas kultūras attīstības un uzturēšanas instrumentam. Veiksmīga iekšējā komunikācija veicinātu biznesa mērķu sasniegšanu, jo atbalstītu savstarpēju izpratni starp dažādām struktūrvienībām [16., 516.lpp].
Organizācijas tēlu veidos ne vien tās zīmols, produkts, telpas, bet arī darbinieki. Veiksmīgai iekšējai komunikācijai ir jāveido organizācijas ārējais tēls. Tas, kāds būs darbinieku viedoklis par organizāciju, kā arī darbinieku lojalitāte, savukārt, būs atkarīga no veiksmīgas iekšējās komunikācijas, darbinieku iesaistīšanas organizācijā notiekošajos procesos.
Apskatot iekšējās komunikācijas teorijas (klasisko menedžmenta, cilvēku attiecību, cilvēku resursu teoriju, grupas darba un kultūras pieejas teoriju), autore izvēlējās analizēt kultūras pieejas teoriju, par pamatu ņemot Edvarda Šeina (Edvard Schein) kultūras pieejas teorijas raksturojumu. Visām šīm teorijām ir jābūt ļoti svarīgām organizācijā, lai veidotu veiksmīgu iekšējo komunikāciju. Katrai ir savi mērķi un uzdevumi, kas palīdz sasniegt vajadzīgo rezultātu organizācijas iekšējās komunikācijas veidošanā.
Tomēr autore izvēlējās raksturot kultūras pieejas teoriju, jo organizācijas kultūra ir tā ,kura izpaužas ne tikai organizacijas iekšienē, bet arī ārpus tās, tādēļ kultūras pieejas teorijai ir jāpievērš īpaša loma. Organizācijas kultūrai ir jāpiešķir liela nozīme tādēļ, lai organizācija varētu veidot ne tikai efektīvu formālo komunikāciju, bet arī neformālo, kā arī, lai darbiniekos tiktu radīta identitātes sajūta par to, ka viņi strādā unikālā kompānijā. …