Ievads.
Freids ir psihoanalīzes tēvs. Gan viņš pats, gan arī citi piekritusi, ka psihoanalīze ir viņa garabērns. Ar to pilnībā pietiek, lai uz visiem laikiem cilvēks tiktu ierakstīts cilvēces vēstures dižāko domātāju zelta lappusēs.
Freida darbi bija par pamatu 20.gs. notikušajai seksa revolūcijai, lai gan tas nebūt nebija Freida mērķis. Mūsdienās viņa izveidotā un citu zinātnieku apstrādātā psihoanalīzes medicīniskā daļa ieņem ievērojamu lomu cilvēku psihisko disfunkciju, neirožu un citu psihisku traucējumu ārstēšanā. Psihoanalīzes filosofiskā daļa ir ietekmējusi mākslu, filosofiju, reliģiju, morāli, un panāca vēl nebijušu progresu cilvēka būtības izskaidrošanā, un lika cilvēcei ar pavisam citādām acīm paskatīties uz sevi. Sākotnēji šāda cilvēces atkailināšana daudziem šķita nepieņemama, un plīvura noraušana no tolaik un arī mūsdienās diezgan intīmas sfērās diezgan nepatīkama, taču drīz vien Freidam radās kupls pulks sekotāju un viņa atklājumus vienkārši nevarēja neņemt vērā.
Viņa darbi izmainīja 20.gs psiholoģiju, atrisināja cilvēka garīgās dzīves uzbūves pamatjautājumus, sniedza skaidrojumu pārdzīvojumiem, krīzēm, atspoguļoja cilvēka ilūzisko sevis un pasaules uztveri.
Šeit jāmin, ka lai gan Freida uzskati ir ļoti populāri ASV un amerikāņu sociologs Pīters Bergers ir teicis: “Freida nebūtu, viņš būtu jāizdomā”. Arī rietrumeiropā Freida uzskatiem ir atvēlēta nozīmīga vieta, taču, pateicoties PSRS, kur komunistiskā režīma ietvaros Freidam vietas nebija, arī Latvijā, kas tikai nesen ir sākusi atkopties no komunisma, un vēl aizvien atrodas komunisma mantojuma ēnā, Freids, lai gan protams tiek novērtēts, tomēr vesela paaudze ir uzaugusi bez viņa. Tāpat arī citiem ievērojamiem domātājiem vēl arvien ir ierādīta nepiedodami maza vieta skolu programmās.
Es līdz šim biju tikai ļoti virspusīgi pazīstams ar Freida darbiem un uzskatiem. Tāpēc, uzskatīdams par nepieciešamu un vēlēdamies aizpildīt šo robu savās zināšanās, nolēmu par referāta tēmu izvēlēties šo sev tumšo lauciņu.
Līdz ar to par šī referāta mērķi esmu izvirzījis izglītojošas, paskaidrojošas informācijas sniegšanu par Freida darbiem, atklājumiem, nepametot novārtā arī viņa visai interesanto dzīvi. Taču viņa dzīvesstāstam atvēlot otršķirīgu lomu.
Freida dzīves dati.
Zigismunds Freids ir dzimis 1856.gada 6.maijā Freiburgā, Austroungārijā (tagadējās Čehijas teritorijā, Pžīborga) ebreju ģimenē. 1860.gadā Freidu ģimene antisemītisku tendenču dēļ pārceļas uz Vīni, kur Zigismunds Freids arī pavada sava mūža lielāko daļu. 1873.gadā viņš uzsāk medicīnas studijas Vīnes universitātē, 1877.gadā sāk strādāt Ernesta Brikes Fizioloģijas institūtā, uzraksta savas pirmās zinātniskās publikācijas, maina savu vārdu un kļūst par Zigmundu. 1881.gadā 31.maijā viņš iegūst doktora diplomu, nākošajā gadā saderinās ar Martu Bernaisu, ar kuru pēc 4 gadiem arī apprecas. Izgājis stažēšanās periodu Fizioloģijas institūtā, 1883.gadā Freids uzsāk savu ārsta privātpraksi un publicē pirmos ar neiropsiholoģiju saistītos rakstus.
…
