Jo tālāk virzāmies savā attīstībā, jo stiprāk mēs ticam, ka mūsu dzīves līmenis uzlabojas un mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien vienkāršāka un mums izdevīgāka (kā pēc savas būtības slinkiem radījumiem). Jo vairāk mēs ticam, ka virzāmies tālāk savā attīstībā, jo tālāk mēs atvirzāmies no visa dabiskā un vienkāršā – no visa tā, kas mums tiek dots neko neprasot pretī.
Dabai piemīt burvība un tajā sastopams daudz unikāla. Unikālais spēj piesaistīt cilvēcisko interesi daudzkārt vairāk kā parastais, tieši tādēļ arī nepieciešama pašu cilvēku aizstāvniecība un pārstāvniecība pār to, kas nespēj aizsargāt sevi pats. Tā – lai paglābtu no pāragras iznīcības unikālo, spētu to saglabāt kā pirmatnējo arī nākamo paaudžu apbrīnam, un veiktu daudz citu pasākumu (ko ietērpjam daudz skanīgos mārketinga jēdzienos) – arvien vairāk un uzstājīgāk tiek runāts un realizēts tas, ko esam nodēvējuši par ilgspējīgo tūrismu.
Ilgspējīgs tūrisms savukārt cieši saistīts ar ilgspējīgu attīstību kādā valstī vai teritorijā kopumā. Taču, ja attīstība ir nekontrolēta, varam runāt par nekontrolēta tūrisma attīstību, kas bieži noved pie masu tūrisma, vai vienkārši – resursu neplānotu vai nepilnvērtīgu izmantošanu. Plānota tūrisma attīstība varētu palīdzēt uzlabot mazāk pārtikušo cilvēku dzīvi, kuri dzīvo aizsargājamās teritorijās. Šī stratēģija varētu būt efektīva, tomēr šādam tūrismam jābūt realizējamam un atbalstāmam tikai tad, ja tiek rūpīgi pētīts un plānots, kas savukārt saistās ar plānošanu un ilgspējīgas attīstības stratēģiju kopumā.…