Par interneta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 2.janvāris 1969.gads, kad ARPA (Advaanced Research Projects Agency), viena no ASV Aizsardzības ministrijas nodaļām, sāka strādāt pie projekta, kam – no vienas puses vajadzētu – nodrošināt neiznīcināmu sakaru kanālu, bet – no otras – atvieglot dažādas pavalstīs esošo aizsardzības rūpniecības uzņēmumu sabiedrību. Tā tika izveidots ARPANet tīkls. [5]
Sākumā informācijas apmaiņa varēja notikt tikai starp vienas sistēmas datoriem. Dažādu operētājsistēmu parādīšanas radīja nepieciešamību meklēt jaunus sakarus līdzekļus dažādu tīklā ietilpstošo organizāciju apvienošanai vienotā sistēmā. [5]
Tā tika izveidots projekts Innernetting project. Projekta uzdevums bija izveidot datu apmaiņas protokolu, kurš nebūtu atkarīgs no aparatūras un kuru varētu izmantot visi datori. Lai datus varētu ne tikai pārraidīt, bet arī izmantot katrā datorā, bija vajadzīgas standartizētas programmas, kuras datus pārveidotu atbilstoši datorā esošajai sistēmai. [5]
80.tajos gados sāka veidoties dažādi universitāšu tīkli – Bitnet, FidoNet, u.c., taču šie tīkli nepiedāvāja interaktivitātes iespēju – vienlaicīgi sazināšanās iespēju reālajā laikā. [5]
Ap 90.gadu sākuma vairāki no šiem tīmekļiem sāka piedāvāt interneta on-line servisus (piem.: e-mail). Ideja par globāliem „hipertekstiem” radās jau pasen, bet tikai pateicoties CERN (Eiropas Laboratorija Elementārdaļiņu fizikā) iniciatīvai, kad tika radīts vispasaules tīmeklis WWW (world-wide-web)– internets sāka attīstīties nepieredzētā ātrumā. Tagad internetā bija iespējams ievietot ne tikai tekstus un hypertext’us (‘saites’), bet arī attēlus, skaņu un vēlāk video. [5]
Šodien Internets ir kļuvusi par pasaules tīklu, kurā mēs varam atrast dažādu informāciju. Internets ir pats ātrākais, ērtākais un lētākais. Citādi, Internets kā informācijas avots ir nenovērtējams. [3]…
