Iniciācija Laimas Muktupāvelas romānā "Cilpa"

Par iniciācijas rituāla sākumu jeb pirmo posmu – atdalīšanu no sabiedrības, var uzskatīt brīdi, kad Andželo kopā ar Noa dodas pļavā, lai pārzīmētu no akmeņiem maģiskās zīmes. Šajā iniciācijā Noa var uzskatīt par Andželo padomdevēju, skolotāju, kurš jau izgājis līdzīgu iniciāciju iepriekš, būdams par Meistara mācekli. Noa ir prasījis Meistaram Madaram: „Skolotāj, iemāciet man, kā jostu raksti darināmi! Viņš nosmīnēja un pateica: „Izaud desmit Lielvārdes jostas viens pats, pēc tam arī mācīšu.” Tā arī bija.” (Muktupāvela 2003:158)
Tātad Noa savas iniciācijas laikā saprata, ka nevis uzdodot jautājumus, bet gan darbojoties, var panākt savu mērķi un saprast neizprotamo. Šo pašu atziņu Noa mēģina iemācīt Andželo, ka nav jāuzdod jāutājumi, kāpēc jāpārzīmē akmeņu raksti, bet vienkārši tas ir jādara. Tāpēc šo iniciācijas rituālu var pieskaitīt pie iniciācijas ritiem, kas palīdz iekļūt kādā slēgtā, slepenā organizācijā vai grupā, jo visi cilpieši ir sava veida slēgtā grupa – tie dzīvo Cilpā, tālumā no sabiedrības un glabā Cilpas noslēpumu par viņu eksistēšanu, neuzdodot sev un citiem jautājumu, kāpēc viņi to dara. Tātad Andželo uzdevums šī iniciācijas rituāla laikā ir iemācīties saskatīt priekšmetos un darbībās jēgu, neuzdodod liekus jautājumus. Pēdējā grāmatas nodaļā pie Andželo atnāca apgaismība, viņš saprot zīmju nozīmi bez citu palīdzības, tādējādi apgūstot cilpiešu mācību un pierādot, ka ir cienīgs glabāt Cilpas noslēpumus.
…