Mūsdienu pasaules attīstības procesus bieži raksturo ar vārdiem – globalizācija, globālā ekonomika, jaunā ekonomika, postkapitālistiskā sabiedrība, uz zināšanām bāzēta ekonomika (knowledge based economy), uz mācīšanos bāzēta ekonomika (learning economy), inovācijas un Nacionālā inovāciju sistēma (NIS), informācijas sabiedrība (e-ekonomika, e-demokrātija, e-sabiedrība, e-valdība), zināšanu menedžments, augstās tehnoloģijas (a-t), kā arī ar terminiem, kuriem īsti latvisks tulkojums vēl nav piemeklēts, piemēram – network(ing), spin-off u.tml.
Saka arī, ka tagad iestājusies zinātņietilpīgo industriju ēra, augsto tehnoloģiju laikmets. Tiek lietoti jēdzieni inovatīva ekonomika”, „intelektintensīva ekonomika”. Runā, ka klasiskais biznesa plānošanas laiks ir pagājis, tā vietā nāk zināšanu-inovāciju stratēģija. Apgalvo, ka 21. gadsimtā inovācijas top par galveno tautsaimniecības attīstības virzītājspēku, ka nākotne piederēs inovatīviem cilvēkiem, t.i., cilvēkiem, kas būs apveltīti ar intuīciju, fantāziju un iztēli, ar tieksmi uz piedzīvojumiem, ar spēju riskēt. Mūsdienās inovācijas gatavojas kļūt par nozīmīgāko ekonomiskās attīstības faktoru, nobīdot otrajā plānā investīcijas.
Inovācijas ir jēdziens, ko lieto gan politiķi un ekonomisti, gan uzņēmēji. Ar inovācijām saistītas lielas cerības, tās uzskata par drošu attīstības dzinējspēku, tāpēc tām veltītas programmas un projekti. Novērojumi liecina, ka valstīs, kurās inovācijām un to ieviešanai tautsaimniecībā ir radīti piemēroti apstākļi, ekonomiskā attīstība ir sekmīgāka.
Kaut gan jēdziens inovācijas tiek plaši lietots, tas ne vienmēr ir pareizi saprasts. Uzņēmēju aptaujas liecina, kas visnepieciešamākā informācija ir jēdziena „inovācijas” skaidrojums. Daudzi dzirdējuši par inovāciju nozīmi attīstībā, uzņēmēji tomēr nespēj ieraudzīt inovāciju esamību, iespējamību un nepieciešamību savā uzņēmumā. Par inovatīvu tiek uzskatīts viss, kas liekas jauns, salīdzinot ar iepriekšējo. Inovāciju cena un ieguldītā kapitāla atdeves efektivitāte reti tiek vērtēta globālā un ilgtspējīgas attīstības aspektā, tāpēc inovāciju efekts ir īslaicīgs, inovāciju izmaksas – neattaisnojami augstas.
Inovāciju teorētiskā izpēte ir jauns pētniecības lauks, un tas rada problēmas apmācībā, sevišķi augstākajā izglītībā. Jēdzienu loks, ko aptver inovācijas, ir plašs, terminu definīcijas dažādas. Tā kā pats pētniecības objekts – „ inovācijas” nav līdz galam izprasts, arī terminu definīcijas joprojām nav pilnīgas. Papildus tam, inovāciju terminoloģija latviešu valodā ir jauna, tāpēc tiek pielietoti internacionālismi un vienkāršoti nosaukumi.…
