Inovāciju jēdziens ir plašāks par jēdzienu “jauna tehnika”, pēdējais attiecās tikai uz būvmehānismiem, darba rīkiem un jauniem būvmateriāliem. Jēdzienu “inovācija” var attiecināt kā uz jauno produktu, tā arī uz pakalpojumu, ražošanas veidu, jaunievedumu, finansu, zinātniskās pētniecības u.c. jomām.
Tieši mūsdienās inovācijas ir īpaši aktuālas, jo pastāvīgi notiek izmaiņas ekenomikas vadības formās un metodēs. Notiek privatizācijas un akcionēšanas procesi, attīstas jaunas organizatoriskās saimniekošanas formas, veidojas vērtspapīru tirgus, kā arī kapitāla un inovāciju tirgus. Šādos apstākļos ar inovāciju darbību ir spiestas nodarboties visas organizācijas, visi saimniecības subjekti, sākot ar valsts līmeņa vadību un beidzot ar sabiedrībām ar ierobežotu atbildību
Ir divi tehnoloģisko inovāciju veidi: 1) produkts, 2) process.
Šai zinātniskās un tehniskās attīstības pakāpei nepieciešama cita inovāciju aktivitāte un pieeja jauninājumiem. Tiem ir būtiska nozīme zinātnes un tehnikas saiknes nodrošināšanai ar tirgu.
Jauninājumu process prasa daudzus un dažādus resursus, galvenie no tiem ir laiks, finanses un ražošanas līdzekļi. Tirgus apstākļos, kuros formējamas piedāvājums un cena, inovāciju darbības galveniekomponenti ir jauninājumu tirgus, kapitālu tirgus (investīcijas) un jaunievedumu konkurences tirgus.
Ar inovācijām plašākā nozīmē saprot pieņemtos risinājumus par jauninājumu izmantošanu, jaunām tehniloģijām, produkciju, pakalpojumiem, kā arī tehnisko un sociāli ekonomisko pasākumu organizāciju.…