Bez īpašuma tiesībām sabiedrībā nav iedomājams nekāds kulturāls, ne arī ekonomisks progress, jo īpašuma tiesības atrodas katra pilsoņa labklājības pamatā*.
Tomēr, kas ir īpašums, runājot ar parastiem vārdiem. Vispirms, tas ir kāds materiālās dabas objekts – manta jeb lieta, par kuru personai ir pilnā virskundzība. No teiktā ir redzams, ka īpašuma jēdziens sastāv no diviem svarīgiem momentiem: manta jeb lieta un virskundzība par to.
Spriežot no saimnieciski – ekonomiskā viedokļa lietai piemīt materiālā labuma raksturs. Materiālie labumi ir nekas cits, kā īpašuma priekšmets, un par to var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības. Īpašuma priekšmets ir lieta jeb manta vispārējā nozīmē, t.i. ķermeniskā, gan arī bezķemeniskā - tiesības. Te jāpiebilst, ka tiesiskā nozīmē termini manta un lieta ir viens un tas pats. Materiālam labumam ir noteikts kāds novērtējums, jo pretējā gadījumā, lieta, kurai nav vērtējuma, nevar būt par tiesisko attiecību objektu, jo atkrīt pati nepieciešamība tiesiski regulēt attiecības saistībā ar minēto lietu.
Virskundzība ir pilnīga vara par lietu un tai ir sekojošās sastāvdaļas: valdījums, lietošana un rīcības iespējas. Valdīt – fiziski turēt; lietot – gūt labumus; rīkoties – appieties pēc saviem uzskatiem.
Apkopojot izklāstīto, īpašums ir noteikto personu attiecība pret materiāliem labumiem, kā pret saviem, viņām piederošiem. Minēto īpašuma jēdzienu nosauca par ekonomisko īpašuma jēdzienu.
…