Pašlaik kvalitātes jomā pastāv divi starptautisko standartu veidi:
produkcijas standarti – galvenokārt aptver jautājumus, kas saistīts ar produkcijas specifiku un tai atbilstošu ražošanas procesa specifiku, kā arī jautājumus, kuri saistīti ar produkcijas kvalitātes rādītājiem (produkcijas tehnisko raksturojumu). Piemēram, drošība (tajā skaitā arī ekoloģiskā), ilgizturība, drošums, elektromagnētiskā savienojamība u.c.;
kvalitātes nodrošināšanas standarti, kas aptver jautājumus par kvalitātes nodrošināšanu no piegādātāju puses un attiecas uz visām piegādātāja darbības sērām.
Uzņēmējdarbības attīstība pasaulē ir radījusi jaunus konkurētspējas kritērijus- kvalitātes standartus. To ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi un tuvākajā laikā saglabāsies kā nozīmīgs uzņēmumu mārketinga un konkurētspējas paaugstināšanas instruments. Pie mums vispazīstamākie ir ISO standartu saimes sertifikāti. To nozīmīgums nav noliedzams, ja domājam par Latvijas integrāciju un konkurētspējas paaugstināšanu Eiropas tirgū.
Kvalitātes pārvaldījuma mūsdienu koncepcijas pirmsākumi meklējami 30. gados, no V.Šeharta darbiem. Šeharts izstrādājis diagrammu sastādīšanas metodi, kura devusi iespēju koncentrēt visu savu darbību nevis uz gatavo izstrādājumu brāķēšanu, bet gan uz tehnoloģiskā procesa labojumiem un, atbilstīgi, uz brāķa izstrādājumu izlaides novēršanu. Taču visvētraināko attīstību kvalitātes pārvaldījuma teorijas ieguva 40. gadu beigās un 50. gados. Viens no kvalitātes teorijas pamatlicējiem bija V.E.Demings. Par svarīgu notikumu kvalitātes jautājuma attīstībā kļuva doktora Deminga (14 kvalitātes principu autora) uzstāšanās ar lekcijām Japānas vadošo rūpnieku priekšā. 12 lekciju laikā doktors Demings tikās ar simtiem japāņu rūpniecības vadošo menedžeru. …
