Itālijas renesanses laikmeta galvenie mākslinieki un mākslas virzieni

Rakstu referātu estētikā par tēmu „Itālijas renesanses laikmeta galvenie mākslinieki un mākslas veidi“. Izvēlējos to, jo jau agrāk esmu interesējusies par renesansi, taču tieši filozofiskajā aspektā. Šoreiz esmu izvēlējusies rakstīt par renesanses māksliniekiem Itālijā un apskatīt to arī no estētikas viedokļa. Referātā esmu aprakstījusi renesanses būtību,mākslas tehniku, mākslinieka vispārīgo portretu, un esmu iekļāvusi trīs slavenākos māksliniekus: Leonardo da Vinči, Mikelandželo Buonaroti, Rafaēlu Santi. Šie bija trīs dižgari, kuri ir palikuši mūsu atmiņās līdz pat mūsdienām. Esmu pievienojusi pielikumā arī to portretus un darbus. Renesanse ir atdzimšanas laiks-cilvēka skaistuma un prāta atzinības laiks, kurš arvien no jauna prasa, lai mēs to atceramies, kā gaišāko notikumu mūsu zemes vēsturē.
1.Renesanses raksturojums
Renesanse- atdzimšana(rinescinenta). Ar to apzīmē 15. un 16. gadsimta zinātnes un mākslas atmodu Eiropā. Renesanse aizsākās Itālijā, šeit tā aptvēra laikaposmu no 14.līdz 16. gadsimtam. Ar renesansi plašā nozīmē saprot izglītības ekspansiju, bez kuras nekāda atdzimšana nav iespējama. Šīs izglītības nesēji bija pilsētu iedzīvotāji. Renesanses izglītības pasaulē attīstījās jaunā “gara aristokrātija”, kas nebija atkarīga no dzimšanas kārtas un ks balstījās uz personikso veikumu.Kopš 14.gadsimta renesanse attīstījās Itālijā ar centru Florencē kā jauna kultūras pašapziņas forma, kas saistīta ar antīkās literatūras un mākslas “atdzimšanu”1 Renesanses periodizācija:
Protorenesanse 13. Gs. otra puse- 14. Gs.
Agrā renesanse 15.gs sākums un vidus
Diţrenesanse 15gs. beigas- 16.gs 30.- 40.gadi
Vēlīnā renesanse un manierisms 16.gs. 2. puse2
Renesansi raksturo antropoloģizācija(orientācija uz cilvēka prātu un zināšanām) un antropocentrisms(prasme īstenot cilvēka dabu; garīgā un dvēseliskā harmonija; cilvēka darbīgā aktivitāte; prāta, jūtu, kaislību harmonija; visas dzīvās dabas atzīšana un slavināšana).…