“ Filosofiskā domāšana kļuvusi par darbību aktivizējošu , orientējošu, aizraujošu un brīvi kritisku cilvēka un pasaules attiecību apceres veidu, arī par neatvietojamu līdzekli nākotnes prognozēšanai.”
Filosofija savā būtībā ir doma par domu, taču labas, sakarīgas domas var būt vienīgi izglītotam cilvēkam. Izglītība ir katra veiksmes pamatā ( protams ne jau noteicošais faktors, bet gan “ viens no” – tajā pat laikā pietiekami svarīgs ).
Manuprāt izglītības filosofijai jābalstās uz sabiedrības informētību – tā arī ir viena no galvenajām izglītības funkcijām, jo sabiedrībai jābūt informētai par notiekošo izglītības jomā.
Otrā izglītības filosofijas funkcija ir maksimāli pilnvērtīgāk izglītot sabiedrību par svarīgām garīgām lietām, taču tajā pat laikā tā ir teorija, bet ne reāls (jebkuras situācijas) risinājums.
Treškārt, izglītības filosofijai jāmudina sabiedrībās interese par izglītību, t. sk., mūžizglītību. Kāpēc tad mēs pieauguši cilvēki (atsevišķos gadījumos pusmūža cilvēki) mācāmies? Vienkāršākā atbilde ir tā, ka pretējā gadījumā nevarēs strādāt skolā (nav pedagoģiskās izglītības). Taču cilvēks, kurš būs apdomājis šo situāciju atbildēs: mēs nepārtraukti mācāmies, un skolotājs ir viens no tiem cilvēkiem, kurš nepārtraukti mācās, ir iesaistīts mūžizglītībā, jo pretējā gadījumā cilvēks sāk “ iesūnot” , respektīvi, skolotājam visu dzīvi ir jābūt jaukam, un, lai būtu jauns, viennozīmīgi viņam ir jāuzņem jaunas zināšanas.
…