Izgulējumu brūču čūlu novērtēšana un aprūpe ārstniecības iestādēs

Izgulējums, kas pazīstams kā spiediena čūla vai decubitus čūla, ir ādas un audu bojājums, kuru izraisa vairāki faktori, piemēram, ilgstošs spiediens, berze, mitrums, nobīdes spēki, temperatūra, vecums. Lai gan tās ir tehniski atšķirīgas ietekmes, medicīnā decubitus apzīmē kā izgulējumu vai spiediena čūlu. Decubitus nosaukums ir cēlies no latīņu valodas vārda „decumbere”, kas nozīmē „apgulties”. Decubitus čūlas var rasties ķermeņa vietās, kur kauli ir novietoti tuvu ādai un kad persona ilgstoši atrodas guļus stāvoklī. Decubitus čūlas parasti veidojas uz skalpa, muguras, gūžām, krustiem, papēžiem, elkoņiem vai citās vietās, uz kurām iedarbojas ķermeņa spiediens, kamēr persona atrodas guļus. Kaut gan spiediena čūlas ir viegli novēršamas un pilnībā ārstējamas, ja ir konstatētas savlaicīgi, pacientiem ar izgulējumiem bieži ir letāli iznākumi, līdz ar to izgulējumi ir viens no vadošajiem intrahospitālajiem nāves cēloņiem. Otrajā vietā ir nevēlamas blakusparādības [1]. Izgulējumu problēma cilvēci skārusi kopš ļoti seniem laikiem. Piemēram, autopsijā, kas mūsdienās veikta ēģiptiešu mūmijai, t.i., kādai padzīvojušai priesterienei, konstatēti plaši izgulējumi gluteālajos un plecu apvidos. Viduslaiku literatūrā sastopami veiksmīgi izgulējumu ārstēšanas gadījumi, piemēram, 16. gs. dzīvojošs franču ķirurgs A.Pare savā darbā ziņo par ielaistu izgulējumu slimnieku veiksmīgu izārstēšanu, pielietojot uztura korekciju, pamatslimības ārstēšanu, spiediena samazināšanu bojātajam apvidum, bojāto audu ekscīzija (debridement), kā arī psiholoģisko atbalstu un lokālus pārsējus. Pēc Otrā pasaules kara, attīstoties septisku komplikāciju kontroles iespējām un izgulējumu ķirurģiskās ārstēšanas metodēm, kuras šobrīd ir galvenās pielietojamās ķirurģiskās ārstēšanas metodes, būtiski uzlabojās izgulējumu pacientu ārstēšanas rezultāti un dzīvildze. Neskatoties uz to, ka tagad ir pieejami mūsdienīgi un ērti lietojami brūču kopšanas līdzekļi, joprojām hroniski dzīstošu brūču un izgulējumu rezultatīva ārstēšana nav viegla [2]. Jāņem vērā, ka pašreizējā sociālekonomiskā un veselības aprūpes sistēmas situācija Latvijā šīs problēmas risināšanu visām iesaistītām pusēm padara vēl grūtāku.

Pielikumu nav.