IEVADS
Mārketinga process ir aktīva mūsu dzīves sastāvdaļa. Mārketinga procesi notiek mums visapkārt, un neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai nē, tie mūs ietekmē un liek pieņemt dažādus lēmumus, kas ir saistīti ar apmaiņas procesu.
Kā īpaša pieeja ražošanas vadīšanai un produkcijas realizēšanai mārketinga koncepcija parādījās 20. gs. sākumā. Galvenais stimuls šādas koncepcijas radīšanai bija liela mēroga ražošanas attīstība un konkurences saasināšanās.
Pēc autoru domām, mārketings kā ekonomiskās darbības sistēma ietver ne tikai reklāmu un pārdošanu, bet daudz vairāk. No vienas puses – tā ir rūpīga un daudzpusēja tirgus, pieprasījuma, pircēju gaumes un vajadzību izpēte, ražošanas orientācija uz šīm atklātajām jaunajām vajadzībām, kā arī ražotās produkcijas orientācija uz noteiktu patērētāju grupu, kas šīs preces vislabprātāk pērk. No otras puses – tā ir aktīva iedarbība uz esošo pieprasījumu, uz vajadzību veidošanos un patērētāju priekšstatiem par firmu, preci, sniegtajiem pakalpojumiem.
Mūsdienu mārketinga būtība – tā ir uzņēmējdarbība, kas pārvērš pircēja vajadzības uzņēmuma ienākumos. Tieši mārketings ir tas, ar kura palīdzību var saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem:
• ko vajag pārdot;
• kam var pārdot;
• kāpēc nepieciešams pārdot;
• kur un kādā veidā pārdot;
• kad vajag pārdot;
• kā vadīt preču kustību.
Ļoti trāpīgi par mārketingu ir izteicies P. Drakers (Peter Drucker), teikdams, ka vajadzība kaut ko pārdot eksistēs vienmēr. Taču mārketinga uzdevums ir padarīt pārdošanu nevajadzīgu. Mārketinga uzdevums ir saprast pircēju tik labi, lai attiecīgais produkts viņam lieliski derētu un spētu pats sevi pārdot, tas ir, ideālā gadījumā mārketinga darba rezultātā vajadzētu rasties pircējiem. Uzņēmums sevi attaisno vienīgi tad, kad tas ražo un izplata tieši to, kas ir vajadzīgs pircējam (tirgum). Uzņēmumam jācenšas izveidot savu pircēju.
Austrumu restorāni iekaroja jūtīgu daļu, no ēdienu gatavošanas biznesa tirgu. Viņi pastāv visās iespējamās cenu kategorijas un pārstāv interesantas koncepcijas. Pat nelieli uzņēmumi (mazas kafejnīcas un bāri) iekļauj ēdienkartē noteiktus austrumu ēdienus lai izskatītos moderni un aktuāli.
Darbā izmantojamie termini:
• Keiterings – izbraukuma pasākums, kur restorāns nodrošina ēdienu gatavošanu un pasniegšanu
• Promo – ēdiens vai dzēriens, kas (atšķirība no pārējiem ēdieniem vai dzērieniem) atradīsies ēdienkarte neilgo laiku ar mērķi attēlot ēdienkarte kā vairāk dinamisko.
• Viesis – Patērētājs/klients
• Kritisko punktu kontroles sistēma (HACCP(Hazard Analysis and Critical Control Points)) – Sistēma, kas eksistē ar mērķi nodrošināt “bez riska” pārtikas ražošanu sākot no izejvielu iegādes etapa, līdz galīgā patērētāja.
Darbs sastāv no 36 lapām. Darbā tika izmantotas gan mācību grāmatas, gan arī informācija no interneta mājas lapām.
1.1 Īsumā par pētāmo uzņēmumu un tirgus segmentu
Darbā tiks pētīts restorāns „Samuraj”.
Restorāns tika dibināts 2003 gadā – laikā kad bumu šajā nozarē vel tikai prognozēja speciālisti un tirgū nopietni strādāja vienīgi topošā segmenta flagmanis augstās klases restorāns „SUMO” . Restorāns orientējas uz vīdēja ienākuma patērētāju grupu, aptver sevi Japāņu, Ķīnu un nelielā mērā vjetnamiešu virtuve. Ir paredzētas 95 sēdvietas un 2 banketu (vai grupu) zāles attiecīgi uz 15 un 25 cilvēkiem, kuri var būt apvienoti īpašiem pasākumiem. Interjers savieno moderno, mūsdiena, minimālismu, ar metāla un stikla elementiem, ar koncepcijai nepieciešamo Japānas šarmu.
Restorāns aktīvi virza savus pakalpojumus keiteringa tirgū (izbraukuma pasākumi) radot nopietno konkurence „SVP group” tajā nozarē strādājošiem restorāniem, kuri arī aktīvi attīsta minēto virzienu).
Uzņēmēji, kuri darbojās restorānu servisa komercdarbības zina – cik ārkārtīgi svarīga ir restorāna reputācija un cik viegli ar vienu attaisnoto publikāciju (un reizēm ne visādi attaisnoto) „uzlikt krustu” uz koncepcijas turpmāko darbību. Labs piemērs ir „Stella Pub” , kur higiēnas ne vērošanas dēļ saindējas ap 25 cilvēkiem – galu galā uzņēmējiem vajadzēja mainīt vārdu visiem tiklas restorāniem un slēgt vainīgo. Bet tas ir radikāls gadījums. Uz apmeklētāju skaitu var ietekmēt pat apkalpojoša personāla maiņa (pat viena cilvēka), jo viesi grib redzēt pazīstamus cilvēkus un (!) būt pazīstami restorānā.
…
