Jebkuras zinātnes nozares saturu pirmkārt nosaka katrai zinātnei noteikts jēdzienu kopums, jo jebkurš jēdziens atveido noteiktas kāda priekšmeta pazīmes. Tas nozīmē, ka jēdziens ir domāšanas forma, kas atveido priekšmetu būtiskākās pazīmes. Taču jēdziena saturs nav nemainīgs, līdz ar dzīves attīstību jēdziens mainās, attīstās. Dažādām nozarēm veidojas apakšnozares. Tas mums liek domāt, ka jēdziens dalās.
Savukārt, jēdziena iedalīšana, mums atklāj jēdziena apjomu, uzskaitot tā sugas. Iedalāmais jēdziens ir ģints un tā apjoms tiek iedalīts līdzpakārtotās sugās.
Jēdzienu var dalīt gan elementos, gan apakšklasēs. Savukārt, lai iedalījums būtu saprotams, iedalīšanas procesā jāievēro vairākas kārtulas: iedalījumu jāizdara pēc viena pamata, iedalījumam jābūt samērīgam, iedalījuma locekliem jāizslēdz vienam otru un tam ir jābūt nepārtauktam. Visas kārtulas tika apskatītas referātā, bez tām iedalījums būtu juceklīgs.
Bez iedalījuma pēc sugas veidotājas pazīmes, tika izšķirts arī dihotomiskais iedalījums, tas ir, dalīšana divos pretrunīgos jēdzienos. Tas ir efektīvi izmantojams, kad vēlas atrast informāciju, savstarpēji izslēdzot atbildes.
Uzrakstot referātu, es pārliecinājos, ka iedalīšana ir itin bieži sastopama mūsu ikdienā, ar tās palīdzību mēs spējam ieviest kārtību un saprast daudz būtisku lietu, kas ir mūsu dzīves neatņemas sastāvdaļas.
Iedalījuma būtība.
Iedalīšana ir loģiska operācija, kas atklāj jēdziena apjomu.
Iedalīšanas būtība ir tā, ka priekšmetus, kas ietilpst iedalāma jēdziena apjomā, iedala grupās, kuras sauc par iedalījuma locekļiem. Savukārt, iedalāmo jēdzienu uzskata par ģinti un tā apjomu iedala līdzpakārtotās sugās.
Minimālais iedalījuma locekļu skaits ir divi līdzpakārtotie sugas jēdzieni. Piemēram, ekonomika iedalāma makroekonomikā un mikroekonomikā. No loģikas viedokļa mikro un makro ekonomikas veido ģints jēdziena “ekonomika” divas līdzpakārtotas sugas.…