Jēkabpils pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma

Viena no sfērām, ko Eiropas Savienība dalībvalstīs vietējā līmenī ietekmē ar direktīvām, ir vides aizsardzība. Lielā mērā tas attiecas uz atkritumu saimniecību – to savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un glabāšanu.
Lai gan dzīves līmenis Latvijā būtiski atšķiras no vidējā dzīves līmeņa Eiropā, jau tagad var redzēt patērētāju sabiedrības radīto. Nokūstot sniegam, ceļu malās, tuvējos mežos, pie pamestajām mājām atklājas nepievilcīgs skats: atkritumu kaudzes, aizmestas plastmasas pudeles, krāsaini plastmasas maisiņi, pamestas automašīnu riepas un daudz, ko cits. Izvēloties lētāko, kas lielākoties nozīme arī neizturīgāko, vai neizdevīgi pārstrādājamo, patērētāji rada arvien lielākus atkritumu kalnus.
Jēkabpils ar 27800 iedzīvotājiem ir astotā lielākā pilsēta Latvijā. Patreiz Jēkabpils pilsētā centralizēti tiek savākta tikai daļa sadzīves atkritumu, pārējos katrs saimnieks utilizē pēc saviem ieskatiem. Dažiem liekas, ka kad atkritumi vairs nav viņa durvju priekša, viss ir kārtība, pat ja šie atkritumi pārceļojuši uz kaimiņa durvju priekšu. Dažādu problēmu šajā sfērā ir milzumdaudz. Ar kuru sākt, kā sakārtot cieto sadzīves atkritumu aprūpes sistēmu Jēkabpils pilsētā? Atbildi mēģināju rast šajā darbā.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas likumdošana pašvaldību līmenī

Pamatdokuments atkritumu saimniecības stratēģiskajai vadībai ir “Latvijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998.-2010. gadiem” (SAAS), kura tika izstrādāta 1997.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Kā galvenos politiskos sasniegumus laika posmā, kopš pieņemta SAAS, var uzskatīt normatīvās bāzes sakārtošanu, kā arī atkritumu saimniecības ieguldītos līdzekļus un veiktās darbības. Piemēram, samazināts atkritumu izgāztuvju skaits, uzsākts darbs iedzīvotāju izglītošanas un iepakojuma dalītas vākšanas nodrošināšanai…