XXI gs. sākumā pasaules civilizācija atrodas dilemmas priekšā vai „cilvēces nāvīgākie ienaidnieki” – starptautiskais terorisms tiks uzveikts vai arī demokrātija pasaulē būs sagrauta. Mūsu civilizācijā ir iezīmējušās jaunas tendences ar jaunām īpatnībām un standartiem, kam ir ne tikai politiska, sociāla, tiesiska, bet arī kriminoloģiska nozīme. Šie standarti ir saistīti ne tikai ar centieniem veidot vienotu pasaules telpu, ar drošību cilvēcei, ar augstu dzīves līmeni un vispārējo cilvēktiesību ievērošanu. Kā arī ar globālās drošības nostiprināšanu un terorisma apkarošanu.
Terorisms ir veids, kādā vājie, kam trūkst spēka skaitliskā izteiksmē un kam nav politiskās atbalsta sabiedrībā, mēģina izmantot vardarbību, cerībā, ka īslaicīga vadošās iestādes sagrābšana, lidmašīnas vai politiķa nolaupīšana varētu izmainīt lietu līdzsvaru un vara nonāktu teroristu rokās. Mērķtiecīga mierīgo iedzīvotāju spīdzināšana un nogalināšana ir viena no viszemiskākajām barbarisma izpausmēm. To var pielīdzināt noziegumam pret cilvēci, etniskajai tīrīšanai un genocīdam. Diemžēl terorisms neizzūd no 21. gadsimta laikrakstu virsrakstiem. Gluži pretēji, terorisms kļūst par karošanas pamatmetodi, ko izmanto ar kaut ko neapmierināti grupējumi savu politisko mērķu sasniegšanai un savu valstu valdību šantažēšanai. Šādu līdzekļu izmantošanai nav attaisnojuma. Jebkurš šķietami cēls mērķis var tikt diskreditēts, ja tā sasniegšanai tiek izmantots terorisms.
Pēc jebkuriem grozījumiem, Krimināllikums saglabā tādu redakciju kā agrāk - bez juridiskās personas definīcijas, vispirms būtu nepieciešams noskaidrot, kas Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos tiek saprasts ar jēdzienu "juridiskā persona.
Pievēršoties civiltiesībām, redzams, ka saskaņā ar Civillikuma 1407.pantu "par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība". Juridiskās personas kalpo tam, lai civiltiesiskā apgrozībā blakus fiziskām personām varētu piedalīties arī tādi komplicēti veidojumi kā valsts (kopumā), pašvaldības, statūtsabiedrības, uzņēmumi, kuriem ir sava nošķirta manta, par ko var tikt noslēgti darījumi un kas var būt par saistību izpildījuma un mantiskās atbildības objektu. Tātad svarīgākā juridiskās personas pazīme ir mantas nošķirtība tādā līmenī, ka attiecīgais veidojums spēj izlemt jautājumus par rīcību ar šo mantu arī gadījumos, kad tam jānes atbildība par uzņemtajām saistībām.
Civillikuma 1407.pantā dotais uzskaitījums ir pietiekami plašs, lai šīs normas piemērošana krimināltiesībās būtu komplicēta. Šeit nav atrodama precīza juridiskās personas definīcija. …
