Secinājumi
1. Komersantu saimnieciskās darbības rezultātus 2007.-2008.gadā ievērojami iespaidoja gan ekonomikas uzplaukums, gan vēlākā recesija.
2. Ekonomiskās izaugsmes augstākajā punktā Latvijā pieprasījums un piedāvājums nebija līdzsvarā, par ko liecināja augstais inflācijas līmenis un strauji augošais tekošā konta deficīts.
3. Ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi nosaka pieejamā kapitāla daudzums un tā izmantošanas efektivitāte, taču straujās izaugsmes gados investīcijas produktīvajā sektorā bija nepietiekamas, ko noteica arī banku kredītspējas samazināšanās.
4. No kreditoru struktūras viedokļa, 2008. un 2009.gadā negatīvs faktors bija īstermiņa kreditoru pārsvars pār ilgtermiņa kreditoriem.
5. Pašu kapitāls, kurš nesedz ilgtermiņa parādus,. liecina par finansiālās stabilitātes pasliktināšanos.
6. Komersantu parādu pieaugums un finansiālās stabilitātes rādītāji parāda finansiālās atkarības un riska palielināšanos, īpaši 2009.gadā.
7. Kreditoru pieaugums liecina arī par Latvijas uzņēmumu elastību, kredītuzticību, spēju saņemt un atdot aizņēmumus.
8. Pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas relatīvie rādītāji ik gadus krītās, kas norāda uz iekšējo finansēšanas līdzekļu samazināšanos un tie nespēj segt 2009.gadā radušos zaudējumus.
9. Vissliktākie komersantu apgrozījuma rādītāji bijuši 2009.gadā, kad attiecībā pret bāzes gadu tie saruka par ceturtdaļu.
10. Noieta un peļņas samazināšanās rezultātā komersanti bija spiesti samazināt izdevumus, kas skāra arī darbinieku skaitu un atalgojumu, savukārt tas ļāva samazināt ražotāju cenas, kas iepriekš bija augušas uz pieprasījuma rēķina.
11. Pētītajā periodā uzņēmēji saskārās ar tādām problēmām kā apgrozāmo un investējamo līdzekļu trūkums, debitoru kavējumi un kreditoru spiediens. Likviditātes problēmas ierobežoja uzņēmumu attīstību.
12. Uz strauju izaugsmi balstīts biznesa modelis bieži vien nav optimizēts – nespēj savlaicīgi pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem Vislielāko sakāvi cieta komersanti, kuri balstījās uz maksimāli optimistiskajām attīstības prognozēm, neņemot vērā ekonomikas attīstības cikliskumu, kas īpaši attiecas uz nekustamā īpašuma jomu.
Priekšlikumi
1. Pieprasījumam samazinoties, komersantu kopējam saistību līmenim jāsamazinās par tādu pašu apjomu.
2. Likviditātes grūtības var atrisināt ar aizņemto kapitālu. Papildu kapitāla piesaiste tieši pirms ekonomikas atveseļošanās ir izdevīga, jo uzņēmums spēj turpināt attīstīties, ieņemt stabilu vietu tirgū. un nodrošināt būtisku uzņēmuma vērtības pieaugumu pēckrīzes periodā.
3. Kredītpolitika jāveido saprātīgi, jo pārmērīga aizņemšanās apdraud biznesa stabilitāti, padara uzņēmuma bilanci vājāku un palielina riskus uzņēmuma īpašniekiem.
4. Uzņēmējdarbībā svarīgi saprast un vadīt visus iespējamos riskus.
5. Kapitālu nepieciešams audzēt un likt tam maksimāli pelnīt.
6. Pret negaidītām krīzes situācijām var nodrošināties, veidojot uzkrājumus – tā saukto “drošības spilvenu”.
7. Īstermiņa vajadzības jāfinansē no īstermiņa līdzekļiem, ilgtermiņa vajadzības – no ilgtermiņa līdzekļiem.
8. Aizņemoties līdzekļus, jāņem vērā, ka, plīstot aktīvu cenu „burbuļiem”, strauji samazinās uzņēmuma bilances aktīvu vērtība, kamēr saistību apjoms paliek nemainīgs.
…
