Kārļa Ulmaņa apvērsums

Valsts apvērsums notika bez asinsizliešanas. Vienīgais 15. maija apvērsuma laikā izdarītais šāviens bija kad naktī no 15. uz 16. maiju Bruno Kalniņš sava tēva mājās Mežaparkā tika arestēts - aresta brīdī viņš demonstratīvi ar revolveri izšāva griestos. (4)

Nobeigums
Kaut arī toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus un parakstīt Ulmaņa Ministru kabineta izdotos likumus. Ievērojot to, ka Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis Satversmes darbību, Kviesis varēja palikt savā amatā līdz Satversmes darbības atjaunošanai un jauna prezidenta ievēlēšanai, taču Ulmanis, pamatojoties uz paša 1936. gada 12. martā izdoto likumu, 11. aprīlī pats pārņēma prezidenta pilnvaru pildīšanu. Viņš saglabāja Ministru prezidenta posteni, bet 1936. gadā iecēla sevi par Valsts prezidentu. Saeima tika atlaista. Vadošajos amatos iecēla tikai K. Ulmanim uzticamus cilvēkus. (4)
Īsāk sakot - Pēc apvērsuma, Kārlis Ulmanis kļuva par noteicēju valstī.
…