Ķermeņa valoda

Ikdienas dzīvē mēs pievēršam maz uzma­nības neverbālajai saskarsmei, galvenokārt pievēršoties verbālajai saskarsmei, jo mums šķiet, ka ar vārdu var translēt visu. Ar vārdu var izsmeļoši nodot faktus, bet ne vienmēr iespējams izteikt jūtas.
Sarunas laikā ar drau­gu vai draudzeni nemanāmi ieslēdziet magnetofonu! Vēlāk, atskaņojot ie­rakstu, jūs ievērosiet daudzās pauzes, smieklus nesaprotamu iemeslu dēļ utt. Tieši šīs pauzes aizpildīja saskarsmi bagātinoša mīmika un žesti.
Dažādu tautu neverbālās valodas zīmes ir dažādas (piemēram, galvas grozīšana no vienas puses uz otru latvietim nozīmē "nē", bet bul­gāram - "jā"). Turklāt neverbālo valodu vieni cilvēki saprot labāk, citi -sliktāk; sievietes prot translēt un uztvert savas jūtas ar neverbālām zī­mēm labāk, bet vīrieši - sliktāk.
Neverbālos saskarsmes paņēmienus personības attīstības procesā cilvēks apgūst agrāk nekā verbālos. Mazs bērns, kas vēl neprot runāt, savu vajadzību un emociju izpausmei izmanto mīmiku un pantomīmu, un, no otras puses, mācās uztvert apkārtējo cilvēku un vispirms savas mātes emocionālo stāvokli pēc ārējām zīmēm - mīmikas, žestiem, balss intonācijas utt.
Prasme izmantot neverbālos saskarsmes līdzekļus (starppersoniskā telpa, vizuālais kontakts, ekspresija, empātija) nosaka personības sa­skarsmes spēju, tās sabiedriskumu.…