CESIJA
Cesijas būtība ir tāda, ka debitoru parādus nodod trešajai personai, kas apņemas to piedzīt no parādnieka.
Iespējamas dažādas situācijas, kad tiek slēgti cesijas līgumi. Tradicionālais variants būtu – firmai “X” ir parādā firma “Y” un firma “X” noslēdz līgumu ar firmu “Z”, kas ir ar mieru firmai “X” samaksāt firmas “Y” parādu ar nosacījumu, ka vēlāk pati to piedzīs no parādnieka.
Otrs variants varētu būt, kad firma “X” labprātīgi sāk likvidāciju. Norēķinos ar firmu “Z” tai trūkst naudas, lai samaksātu parādu, jo tās debitors (firma “Y”) vēl nav samaksājis par piegādāto preci. Lai likvidācijas procedūra neieilgtu, firma “X” piedāvā savam kreditoram – firmai “Z” parāda samaksas vietā nodot tiesības piedzīt parādu no sava debitora – firmas “Y”.
Vēl iespējams arī variants, kad firmai “X” ir debitors firma “Y”. Savukārt firmas “Y” debitors ir firma “Z” un firma Z” var noslēgt cesijas līgumu ar firmu “X” un pārņem no tās firmas “Y” parādu.
Firma, kas nodod savas tiesības pieprasīt savu debitora parādu tiek saukta par cedentu, bet firma, kas pārņem saistības – par cesionāru.
Darījuma aplikšana ar nodokļiem. Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” teikts, ka tiesību pārdošana (nodošana) ir apliekama ar nodokli. Cedents izraksta cesionāram nodokļu rēķinu. Izņēmumi ir, ja cesijas ceļā tiek nodoti parādi pēc kredītu un aizdevumu līgumiem, galvojumiem un garantijām, tad PVN netiek iekasēts.
Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” teikts, ka cedenta norakstītais parāds (daļa, kas tiek samaksāta cesionāram par pakalpojumu) palielina ar UIN apliekamo ienākumu. Daļu bezcerīgo parādu drīkst pēc tam atskaitīt no apliekamā ienākuma, taču tas neattiecas uz norakstīto parādu. Šajā situācijā budžetā maksājamā summa nemainīsies, jo vispirms norakstītais parāds grāmatosies izdevumos, bet pēc tam to atjaunos UIN deklarācijā.
…