Kalambūrs ir apspēlēšana, atsevišķu vārdu, frāžu, detaļu izraušana no konteksta. Spilgts piemērs tam ir Ufo un Freda jaunrade kādreizējos radio SWH raidījumos. Tas ir interesants kā atsevišķs asprātības, paradoksa, negaidītas priekšmetu uztveršanas fakts, bet pārvēršas par nogurdinošu, kad kļūst par vienīgo dialoga veidu (Kincāns, 2003, 28). Kalambūru bieži izmanto kā komisma radīšanas līdzekli anekdotēs, piemēram, — Dakter, sakiet, lūdzu, vai siļķes ir veselīgas? — Nezinu, neviena pie manis ārstēties nav nākusi.
Komiskā formas tīrā veidā sastopamas diezgan reti, jo parasti tās papildina viena otru. Estētiskās kategorijas neatspoguļo estētisko īpašību daudzveidību. Patiesībā pasaule ir dažāda un daudzveidīga, tādēļ mēs nevar apgalvot, ka kalpo tikai noteiktas galvenās kategorijas, jo blakus tām ir vesels spektrs citu jēdzienu, piemēram, liriskais, dramatiskais, patīkamais, banālais, skaidrais, modernais, neīstais, šķietamais u.c. Estētiskā kategorija palīdz pilnīgāk apgūt un izpētīt estētisko parādību pasauli (Kincāns, 2003, 28).
Manuprāt mūsdienās komiskais, it īpaši tā paveids humors, ir ļoti nepieciešams mūsdienu sabiedrībai. Tagad, kad pasaulē valda netaisnība un notiek aktīva vērtību maiņa, ir svarīgi, lai cilvēks spētu „pieiet” lietām ar humoru, pretējā gadījumā mēs varam nonākt dziļā depresijā un sevis iznīcināšanā. Kā teicis Čārlijs Čaplins: „Humors ir pretinde naidam un bailēm, tas izkliedē aizdomu un bažu miglu”. Komiskā izraisītie smiekli nosoda pasaules nepilnību, pilnveido cilvēku un apliecina esamības prieku.
…
