Konflikti pedagoģiskajā procesā un to risināšanas veidi

Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. [4]
Angļu sociologs A.Gidenss sniedz šādu konfliktu definīciju:
„Ar konfliktu es saprotu reālu cīņu starp darbojošamies cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošām pusēm.” Šajā gadījumā puses var būt divi vai vairāki cilvēki, dažādas grupas vai arī motīvi iekšēja konflikta gadījumā. Konflikti var būt iekšēji (individuāli) vai ārēji (starppersonu vai starpgrupu). Viens no konfliktoloģijas pamatlicējiem L.Kozers uzskata, ka konflikti caurauž jebkuru sociālu sistēmu dzīvi un tiem nav tikai destruktīva, graujoša funkcija, bet arī milzīgs konstruktīvs, pozitīvs potenciāls, kuru funkcijas ir:
Grupu veidošanās, grupu fizisko un normatīvo robežu noteikšana;
Relatīvi stabilu attiecību noteikšana un uzturēšana grupā, kā arī starp dažādām grupām;
Indivīdu un sociālo grupu socializācija un adaptācija;
Spēku balansa izveidošana un uzturēšana ( tai skaitā arī varas balansa uzturēšana vai pārveidošana);
Informācijas iegūšana ( konflikti signalizē par problēmām un trūkumiem);
Konflikti stimulē normu jaunradi un sociālo kontroli.…