Konflikti ir normāla mūsu dzīves sastāvdaļa, tie cilvēka dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķi, un traucē pretējai pusei darīt tieši to pašu.
Konflikti tiek izraisīti gan apzināti, gan neapzināti. Konflikts nozīmē, ka pastāv mērķu, interešu, viedokļu, līdzekļu vai pozīciju izvēle. Konflikts var būt virzošs un nepieciešams, gan arī negatīvs un postošs.
No vadības viedokļa konflikts pats par sevi ir pozitīva iezīme, jo, kur ir konflikts, tur notiek attīstība, bet tur, kur nenotiek konflikti, arī nekas cits nenotiek.
Kad cilvēki domā par konfliktu, viņi visbiežāk asocē to ar agresiju, draudiem, strīdiem u. tml. Pastāv uzskats, ka konflikts vienmēr ir nevēlama parādība, ka no tā iespējami jāizvairās un ka tas ir jāatrisina jau pirmsākumos. Šīs pieejas efektīva darbība lielā mērā balstījās uz uzdevumu, procedūru, likumu noteikšanu, amatpersonu sadarbību un racionālu organizatoriskās struktūras izstrādi. Atsevišķi teorētiķi, cilvēcisko attiecību skolas piekritēji arī uzskatīja, ka no konflikta var un ir jāizvairās. Viņi atzina, ka iespējamas pretrunas strap atsevišķu personu mērķiem un organizācijas mērķiem. Konfliktus viņi uzskatīja kā organizācijas neefektīvas darbības vai sliktas vadības rezultātu. Tomēr ir reizes, kad izvairīšanās no konflikta noved pie neefektīvu lēmumu pieņemšanas. Vairumā gadījumos konflikts palīdz parādīt visdažādākos uzskatus, dod papildus informāciju, palīdz parādīt iespējamās alternatīvas vai problēmas. Tas viss noved pie efektīvas organizācijas darbības un mērķu izpildes.…