Par konfliktiem un to risināšanu runā daudzi psihologi, jo tieši psiholoģijas nozare pētī
cilvēku (arī dzīvnieku) psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību un psihisko norišu
likumsakarības, jo konfliktu izraisīšanā vienmēr piedalās cilvēki, un personāla menedžments,
kura būtība ir orientēta uz personālu (darbiniekiem uzņēmumā jeb darbā).
Ar jēdzienu konflikts var saprast gan mazas nesaskaņas, gan nopietnus strīdus, kas
abos gadījumos ir sinonīmi (konflikts = strīds = nesaskaņas) . Atkarībā no īpašības vārda,
kādu mēs lietojam pirms jēdziena konflikts , un izvēlētā jēdziena konflikts sinonīma, tiek
apzīmēts konflikta lielums jeb nopietnība. Cilvēki izvēlas dažādus jēdzienus, lai raksturotu
savas emocijas, jo ikviens no mums saskata kādas asociācijas ar noteiktiem vārdiem,
piemēram, jēdziens sadursme – uzreiz nāk prātā divu automašīnu saskriešanās, taču, ja
lietojam jēdzienu saskriešanās, – nāk prātā kādu divu draudzeņu satikšanās u. tml. Protams, ka
automašīnu sadursme izraisa lielāku pārdzīvojumu nekā draudzeņu saskriešanās, šis jēdziens
sadursme ir stiprāks par jēdzienu saskriešanās, tāpēc tiek runāts par jēdziena nopietnību (skat.
1. att.). Taču katram cilvēkam tas ir individuāli, un nevar apgalvot, ka jēdzienu konflikts nevar
attiecināt uz draudzeņu nesaskaņām.
SIA ‘’Personālmenedžmenta centra’’ dibinātāja un direktore, arī lektore un
konsultante Maira Kehre savā grāmatā „Personālmenedžemnts uzņēmumā” atsevišķi runā par
konfliktmenedžmentu, kurā min, ka konflikti darba vietā ir pozitīva iezīme, jo tie nosaka, ka
tad uzņēmumā noris attīstība, savukārt, kāds psihologs vārdā Eberhards G. Fēlavs apgalvo, ka
ikviens pazīst konfliktus, strīdus un domstarpības, bet neviens tos nevēlas piedzīvot.…