Konkurences politikas stiprās un vājās puses, iespējas un draudi vienotajā ES, salīdzinoši pa valstīm

Konkurences politika ir viena no senākajām politikas jomām un gadu gaitā tā ir ievērojami attīstījusies. Tā ir arī politika, kur visredzamāk ir saskatāmi konkrēti rezultāti.
Iekšējā tirgus pamats ir vienādu spēles noteikumu saglabāšana visā ES, lai tur varētu savstarpēji konkurēt uzņēmējdarbība. Efektīva konkurences politika veicina ekonomisko efektivitāti un rada labvēlīgu klimatu izaugsmei, inovācijām un tehnoloģiskajam progresam, vienlaikus samazinot cenas. Tādējādi, konkurences politika ir Eiropas iekšējā tirgus pamats.
Eiropas Komisijai ir „plašas pilnvaras nodrošināt, lai uzņēmumi un valdības ievērotu Eiropas Savienības noteikumus par godīgu tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem. Vienlaikus tā ļauj valdībām iesaistīties, ja tirgi neattaisno patērētāju vai uzņēmumu cerības, kā arī veicināt inovāciju, vienotu standartu vai mazu uzņēmumu attīstību”.1
Romas Līgums uzdeva Kopienai veicināt saimnieciskās darbības harmonisku attīstību, noturīgu un līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi, lielāku stabilitāti, dzīves līmeņa strauju celšanos un dalībvalstu ciešāku sadarbību, „izveidojot kopīgu tirgu un pakāpeniski tuvinot dalībvalstu ekonomisko politiku”. Šis vispārīgais mērķis bija jāsasniedz, ieviešot personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvību kustību un īstenojot konkurences politiku, kuras nolūks ir uzraudzīt uzņēmuma darbību un aizsargāt patērētāju intereses.2
Galvenās ES konkurences politikas jomas: tresti, karteļi, apvienošanās, liberalizācija, valsts atbalsts un starptautiskā sadarbība.
Darba mērķis- Izpētīt un izanalizēt konkurences politikas stiprās un vājās puses, iespējas un draudus vienotajā Eiropas Savienībā, salīdzinoši pa valstīm, un izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus.…