Kontroles būtība, nozīme un nepieciešamība. Audits un revīzija, to atšķirīgās pazīmes

Secinājumi
1. kontroles pirmsākumi meklējami Itālijā. Dženovā 1330. gadā darbojās amatpersonas, kuras sauc par vizitoriem;
2. pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā līdz 1923. gadam Latvijā darbojās Krievijas valsts kontroles iestāžu likumi (ar papildinājumiem), kā arī 1919. gada 15. septembra pagaidu noteikumi par Valsts kontroli;
3. kontrole – pārraudzība, pārbaude, revīzija. Kontrolēt var uzņēmuma darbību, norēķinus un grāmatvedību, kā arī darbinieku rīcībā nodotās vērtības;
4. kontroles mērķis ir noteiktā laikā nodrošināt menedžerus ar objektīvu informāciju par stāvokli organizācijā, salīdzinot plānoto un īstenoto darbību rādītājus;
5. kontroles nepieciešamību nosaka nenoteiktība, krīzes situāciju paredzēšana, panākumu nodrošināšana;
6. patlaban mūsu valstī kontroles sistēmu var iedalīt četrās grupās: valsts kontrole, nozaru specializētā (resoru) kontrole, neatkarīgā kontrole, iekšsaimnieciskā kontrole;
7. revīzija ir darbības un darījumu pareizuma un likumīguma pārbaude, ko iniciē augstāka institūcija, savukārt audits ir process, ko iniciē iestāde, uzņēmums vai fiziska persona, uzaicinot lietpratīgu speciālistu (auditoru);
8. revīziju veic, lai pārbaudītu mantiskā stāvokļa uzskaiti, saimnieciskās darbības rezultātu pierakstus, finanšu pārskatus, kontus u. tml., savukārt auditu veic, lai konstatētu iestādes, uzņēmuma vai fiziskās personas saimnieciskās darbības stāvokli, iespējamos trūkumus u. tml. un saņemtu ieteikumus stāvokļa uzlabošanai;
9. iekšējo revīziju veic speciāli uzņēmumā izveidota iekšējās revīzijas nodaļa vai mazākos uzņēmumos iekšējais revidents, savukārt iekšējo auditu veic iekšējais auditors;
10. ārējo revīziju veic no uzņēmuma neatkarīgs revidents (fiziska vai juridiska persona), savukārt ārējo auditu veic ārēji neatkarīgi auditori, auditoru firmas, pamatojoties uz pasūtījumiem (līgumiem) ar uzņēmumiem.

…