Kontroles dienests

Protams, pastāv arī iespēja, ka Kontroles dienests pirms informācijas nosūtīšanas tiesībsargājošajām iestādēm ievāktu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 37.panta 2.daļā minēto informāciju un dokumentus no likuma subjektiem, taču Kontroles dienesta ievāktajai informācijai un dokumentiem nav pierādījumu spēka, jo tie nav tikuši iegūti Kriminālprocesa likumā nostiprinātajā kārtībā.
Pierādījumu iegūšanā, kā tas iepriekš tika norādīts, papildus vērā Ņemams apstāklis ir arī nepieciešamība ievērot Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas savukārt samazinātu Kontroles dienesta iespējas iegūto informāciju ātri sagatavot, apstrādāt un nosūtīt tiesībsargājošām iestādēm, tādā veidā reaģējot savlaicīgā termiņā uz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tātad tiesības lūgt likuma subjektu uzglabāt „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” 37.panta 2.daļā minēto informāciju un dokumentus ir šobrīd visvienkāršākais risinājums, lai panāktu, ka, pat ja izmeklēšana ir ieilgusi, likuma subjekts būs saglabājis visus klienta izpētes dokumentus. Taču vai viens gads ir pietiekami ilgs laika posms, lai attaisnotu šādu tiesību pastāvēšanu, un cik garš termiņš tiešām būtu uzskatāms par nesamērīgi ilgu laika posmu?
Likuma subjekts, saņemot Kontroles dienesta informāciju saskaņā ar „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” 39.panta 2.daļas 1.punktu, uzglabā informāciju un dokumentus par savu klientu pēc darījuma attiecību pārtraukšanas desmit gadus. …